Kurš bija briesmīgāks – Tramps vai Niksons? - Klik

FOTO: AP/SCANPIX, Shutterstock, TVNET kolāža

Ir sākusies Vašingtonas Kapitolija „šturmēšanas“ procesa izskatīšana. Tā sasaucas ar kādu citu līdzīgu skandālu ASV vēsturē, kuru pazīst kā Votergeitas lietu. Toreiz tā sagrāva Niksonu kā politiķi un prezidentu, jo izdevās atmaskot un visu nolikt vietās. Tagad Donalds Tramps joprojām noliedz, ka būtu organizējis Kapitolija „ieņemšanu“ pēc zaudējuma prezidenta vēlēšanās 2021.gada 6. janvārī. Pašreizējā komisija nav tiesa, tāpēc neatkarīgi no tā, kāds būs tās slēdziens, nevienu cietumā neliks. Tramps (kā zināms) ir jau tiesā par šo attaisnots, taču jaunie 140 000 dokumenti un 1000 interviju ieraksti parādīs, kā īsti viss notika. Kāpēc tas vajadzīgs? Lai noskaidrotu, vai bijušais ASV prezidents patiešām mēģināja uzbrukt demokrātijai un to sagraut. Vai darīja to apzināti vai impulsīvi.

ABONENTIEM

Kā šādi procesi notiek un ir iespējami? Tos nodrošina demokrātijas apstākļi. Ja valstī valda demokrātija, tad ir iespējams tikt klāt arī ļoti augstu amatpersonu pārkāpumiem, nelietībām un meliem, lai pēc tam par to paziņotu vēlētājiem.

Ja valstī dominē diktatūra (kā to var novērot Krievijā), tad nekas tamlīdzīgs nav iespējams un mediji dziedās slavas dziesmas vadonim – nelietim par labu. Tāpēc naiviem ļaudīm no malas izskatās, ka demokrātijās varas aparāts pilns ar neliešiem (jo ir iespējams tos atrast un izgaismot medijos), bet autokrātijās pie varas tikai godīgi un nekorumpēti cilvēki (jo tie paši varas cilvēki tur savā kontrolē tiesu un mediju sistēmu un nekas slikts par viņiem publiskajā telpā neizsprūk). Tikai demokrātijas apstākļos ir iespējams noskaidrot patiesību, kas pašlaik arī notiek Vašingtonā.

Taču ir arī atšķirības divu republikāņu (konservatīvo) prezidentu pārkāpumu caurskatīšanā. Toreiz un tagad.