Krievija pašreizējam karam Ukrainā gatavojusies konsekventi un ne vienu vien gadu, stāsta lietuviešu kultūrvēsturnieks Aurims Šveds. Jau Vladimira Putina otrā prezidenta pilnvaru termiņa laikā, kas sākās pirms astoņpadsmit gadiem, Krievijas sabiedrību sāka radināt pie domas, ka Rietumu veidotos noteikumus var neievērot un ka gar valsts robežām plešas naidīga un bīstama pasaule, kuru pienākas tikai nievāt un nīst, no kuras jāturas pa gabalu vai arī šī kārtība jālauž, jāiznīcina, jāmaina. Kā uzskata Šveds, Kremlim šai karā ir vairāki mērķi - Viduseiropas un Austrumeiropas kontrole, NATO diskreditēšana un demontāža, ASV nošķiršana no Eiropas un izolēšana.

ABONENTIEM ABONENTIEM

– 24.februārī nosacītais miers, kas līdz tam valdīja Eiropā, sagruva. Neraugoties uz Rietumu izlūkdienestu brīdinājumiem, fakts, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai, daudziem bija pilnīgi negaidīts. No otras puses, atskanēja ne viena vien balss, kas atzina, ka tāda notikumu attīstība jau sen bijusi skaidrāka par skaidru, ņemot vērā gan Putina režīma, gan Krievijas sabiedrības iedabu, gan visu kopumā. Vērtējot konceptuālāk – kas tad īsti noticis?

– Krievijas Federācijas prezidents karā pret Ukrainu uzsācis otro cēlienu ar mērķi fiziski iznīcināt šo valsti un sabiedrību. Vienlaikus otrais kara cēliens nozīmē arī jaunu cēlienu konfrontācijā pret struktūrām, kas pārstāv Rietumu civilizāciju un uztur globālo kārtību – Eiropas Savienību un NATO, paturot prātā, ka Krievija nežēlīgu hibrīdkaru pret Rietumiem turpina aptuveni kopš 2014.gada.

Gatavošanās šim karam noritējusi konsekventi – Putina otrā prezidenta pilnvaru termiņa laikā, no 2004. līdz 2008.gadam, Krievijas sabiedrību sāka mērķtiecīgi radināt pie domas, ka Krieviju ieskauj unikāls vēsturisks veidojums, tādēļ tā drīkst neievērot Rietumu veidotos noteikumus, proti, ir tiesīga veidot savu "suverēnas demokrātijas" versiju, un ka gar šīs valsts robežām plešas naidīga un bīstama pasaule, kuru pienākas tikai nievāt un nīst, no kuras jāturas pa gabalu vai arī šī kārtība jālauž, jāiznīcina, jāmaina.

Par šāda pasaules uzskata manifestu var uzskatīt krievu politiķa un uzņēmēja Mihaila Jurjeva šausminošo grāmatu "Trešā impērija. Krievija, kurai jābūt", kurā postulēta ideja par nenovēršamu Krievijas karu ar Rietumu civilizāciju un Ukrainas un Baltijas valstu iedzīvotāju fiziskas iznīcināšanas programma.