Narvu nereti salīdzina ar Daugavpili, minot šo pilsētu etnisko sastāvu un ģeogrāfisko izvietojumu tuvu pie Krievijas robežas. Šodienas ģeopolitiskajā kontekstā tā saistās ar drošības riskiem Baltijas valstīm. Taču līdz šim nedzirdēts ir Narvā dzīvojošo krievu, kas pametuši savu valsti, stāsts. Narvā satiekam Katju, Koļu, Vaņu un Iru, kuri Igaunijas pilsētā atraduši to, kas nav pieejams Krievijā, – Eiropas vērtības, brīvību un iespēju īstenot reālas pārmaiņas.

Universitāte Narvā kļuvusi par centru, ap kuru pulcējas no Krievijas izbraukušie pret Putina režīmu noskaņotie studenti. Sarunu laikā top skaidrs, ka neviens no satiktajiem krieviem atgriezties Krievijā nealkst. Savu nākotni viņi redz Narvā.

Dzīve Narvā ir iespēja īstenot reālas pārmaiņas

Ierodoties brīvprātīgo veidotā bēgļu centrā pie Narvas dzelzceļa stacijas, nemaz nenojaušam, ka vadību pār to uzņēmusies no Krievijas 2020. gada septembrī izbraukusī Katja.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X