1995. gada 15. jūnija vakarā kādā Imantas dzīvoklī vīrietis un sieviete vakariņoja ar apetīti. Andai gaļa šķita sīksta un savādā tumšā krāsā, bet bagātīgās garšvielas to padarīja baudāmu. Jaunā sieviete vēl nezināja, ka ēd savas kaimiņienes gaļu. Pēc mēneša Dmitriju apsūdzēs slepkavībā, kas izdarīta ar sevišķi cietsirdību, un tas nozīmēs upura nožņaugšanu, uzšķēršanu, sadalīšanu gabalos, samalšanu kotletēs un apēšanu. Dmitrijs ir viens no trim noziedzniekiem, kas Latvijas kriminālistikas vēsturē iegājis kā cilvēkēdājs. TVNET turpina pētīt senās krimināllietas, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

1995. gada vasara bija izdevusies karsta, bet tiem, kas piedalījās šajā tiesas sēdē, pār muguru skrēja salti drebuļi. Rīgas apgabaltiesas priekšā stāvēja necils 26 gadu vecs puisis - viens no tiem, kuram kāpņu telpā paiesi garām kā tukšai vietai. Tikai viņa acis... Tajās bija kaut kas neprātīgs un biedējošs. Dmitriju apsūdzēja par slepkavību, kas izdarīta ar sevišķu cietsirdību "ar mērķi lietot uzturā upura mīkstos audus". Apsūdzībā bija teikts, ka pēc slepkavības viņš sadalījis līķi, pagatavojis ēdienu un lietojis uzturā, orgānus ielicis ledusskapī, bet galvu apracis mežā. Pateicoties lieciniekam, kas piezvanīja uz policiju, noziegumu atklāja ātri - dienu pēc slepkavības.