Kas notiek, ja cilvēks iekož sunim jeb informācijas interpretācijas metodes psiholoģiskā kara apstākļos
Foto: Shutterstock
Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
Kas notiek, ja cilvēks iekož sunim jeb informācijas interpretācijas metodes psiholoģiskā kara apstākļos
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Pašreiz visi atrodamies psiholoģiskā kara apstākļos. Kaujas notiek jau salīdzinoši sen – vairākus gadus pēc kārtas. Karš Ukrainā piespieda vērīgāk pievērsties uzbrukumiem “garīgajā frontē“, nekā tas darīts līdz šim. Ofensīva pret mums uz citām demokrātijām no Kremļa puses ir sākušies salīdzinoši sen. Diemžēl daudzi šos psiholoģiskā kara fronti nesaprot. Tāpēc šī raksta uzdevums ir iepazīstināt lasītājus ar dažām metodēm, kuras Kremlis un Pekina izmanto publiskās domas manipulēšanā un sev vajadzīgu psiholoģisku platformu izveidošanā lasītāju apziņā.

Daudz magnētiskāki ir vienkārši saprotamie neparastie notikumi, kas veido otro sensāciju grupu jeb neparastie atgadījumi. Tie ir: unikāli, neparasti reāli un visiem saprotami notikumi. Proti: kādai mammai piedzimuši pieci mazuļi, Baltijas jūrā atklāta jauna, agresīva invazīvā zivs un tml. Tos apvieno viena kopīga iezīme – neparasta, nebijusi unikalitāte. Tieši šīs ziņas ir visvairāk pieprasītas un tām jābūt ļoti tuvām un labi saprotamām lokālajam lasītājam. Ja tik pat sensacionāls notikums būs noticis kaut kur ļoti tālu (Āfrikā vai Āzijā), tad mūsu lasītājam tas būs tikai fakts, nevis sensācija. Pie kam, sensācijām ir ļoti īss derīguma laiks. Tas, kas vakar bija skandāls un ļaudis par to runāja uz ielas un kafejnīcas, šodien vairs nevienu neinteresē.

Tēmas
Uz augšu