Rīta avīze „Dagens Nyheter“ nesen publicējusi interviju ar Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienesta MUST vadītāju, ģenerālmajori Lenu Hallinu. Gan par valsts iestāšanās problēmām NATO, gan arī par Krievijas karu ar Ukrainu. Piedāvājam fragmentu no šīs intervijas. Pēc viņas domām, valsts aizsardzība ir drošības barjeru izveidošana tā, lai ienaidniekam nebūtu vēlmes uzbrukt.

„Tas ir tieši tāpat kā apdrošināšanas maksāšana. Lai gan mēs vēlamies, lai nekas slikts nenotiktu, tomēr apdrošinām savu māju. Tad, kad ēka jau liesmās, tad apdrošināties ir par vēlu.“

1993.gadā Zviedrija anulēja militāros draudus no Krievijas puses. Krievija vairs neskaitījās ienaidnieks, un šādu lēmumu pieņēma politiķi. Arī Lena Hallina tolaik piedalījās zviedru aizsardzības sistēmas demontāžā un 2006. gadā slēdza, piemēram, gaisa flotes bāzi Jemtlandē kā nevajadzīgu. Tagad situācija mainījusies. Krievija atkal ir agresīva, un armijai nākas nožēlot pirms 30 gadiem pārdotās zemes un kazarmas. Bija pārliecība, ka Krievija var arī nebūt mūžīgais ienaidnieks. Vai 24. februāra notikumi bija pārsteigums?

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X