Iesaiste valsts pārvaldes procesos Latvijā ļoti zemā līmenī

Māris Kūrēns
, TVNET Financenet | KLIK Bizness žurnālists
Iesaiste valsts pārvaldes procesos Latvijā ļoti zemā līmenī
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1
Zane Legzdiņa-Joja
Zane Legzdiņa-Joja Foto: Publicitātes foto

Demokrātiskā sabiedrībā ir pieņemts, ka iedzīvotājiem ir iespējams paust savu viedokli, lai ietekmētu valstī notiekošo. Tomēr Latvijā iesaiste valsts pārvaldes procesos ir ļoti neliela, un iedzīvotāju vidū nereti arī nav izpratnes, kas ir valsts un kas ir pašvaldību sniegtie pakalpojumi. Plašāk par to intervijā TVNET stāstīja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja.

- Pēc jūsu domām, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji izmanto iespēju iesaistīties valsts pārvaldes procesos?

- Situācija ar iedzīvotāju iesaisti valsts pārvaldes procesos nav diez cik pozitīva, jo statistika liecina – interese nacionālā mērogā iesaistīties ir 4% Latvijā reģistrētajām nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem. Šis rādītājs ir redzams Latvijas pilsoniskās alianses veiktajā izpētē, līdz ar to arī sajūtu līmenī ir ideja, ka ir neliels organizāciju skaits, kas ir gatavi iesaistīties.

Kopumā raugoties, iesaistes procents valsts pārvaldes procesos ir ļoti neliels.

- Kāpēc ir tik niecīgs iesaistes rādītājs un kas mainītos, ja sabiedrība vairāk iesaistītos valsts pārvaldes procesos?

- Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir fakts, ka iesaistīties nav vienkārši – tas prasa gan laiku, gan dažāda cita veida resursus – zināšanas, kompetenci un citus. Vēl viens faktors – arī paši procesi, lai iesaistītos, ir jāpārzina. Ir jāzina kopējais process, kā tiek pieņemti lēmumi. Tāpēc cilvēkiem nav īsti skaidrs, kurā brīdī viņi var iesaistīties un kā var ietekmēt šos procesus.

Tēmas
Uz augšu