- Pēc jūsu domām, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji izmanto iespēju iesaistīties valsts pārvaldes procesos?
- Situācija ar iedzīvotāju iesaisti valsts pārvaldes procesos nav diez cik pozitīva, jo statistika liecina – interese nacionālā mērogā iesaistīties ir 4% Latvijā reģistrētajām nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem. Šis rādītājs ir redzams Latvijas pilsoniskās alianses veiktajā izpētē, līdz ar to arī sajūtu līmenī ir ideja, ka ir neliels organizāciju skaits, kas ir gatavi iesaistīties.
Kopumā raugoties, iesaistes procents valsts pārvaldes procesos ir ļoti neliels.
- Kāpēc ir tik niecīgs iesaistes rādītājs un kas mainītos, ja sabiedrība vairāk iesaistītos valsts pārvaldes procesos?
- Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir fakts, ka iesaistīties nav vienkārši – tas prasa gan laiku, gan dažāda cita veida resursus – zināšanas, kompetenci un citus. Vēl viens faktors – arī paši procesi, lai iesaistītos, ir jāpārzina. Ir jāzina kopējais process, kā tiek pieņemti lēmumi. Tāpēc cilvēkiem nav īsti skaidrs, kurā brīdī viņi var iesaistīties un kā var ietekmēt šos procesus.