Visus padomju gadus kompartijas līderi Jāņus viļāja kā karstu kartupeli, nezinot, ko iesākt - atļaut vai aizliegt svinēt svētkus, ko izravēt no tautas apziņas nebija iespējams. Absurda virsotni Jāņu politika sasniedza sešdesmito gadu sākumā, kad LKP CK amatā stājās Arvīds Pelše - tas pats, kas pēc Jurija Gagarina lidojuma kosmosā pilnīgā nopietnībā Rīgu gribēja pārdēvēt par Gagarinu. Aizgāja tik tālu, ka "Pelšes laikā" jāņtārpiņus pārdēvēja par spīdeklīšiem, jāņogas par sarkanajām upenēm, bet no dziesmām svītroja vārdus "jāņuzāle" un "alutiņš".