Par dilemmām, diskusijām un Kaukāza varenajiem
Saruna ar Gruzijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītāju
Foto: Gruzijas valdība
Toms Rātfelders
, Delavēras universitātes politikas zinātnes doktorants, ārpolitikas analītiķis
Par dilemmām, diskusijām un Kaukāza varenajiem
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Dienvidkaukāza valsts Gruzija bija pirmā, kura 2008. gadā saskārās ar Krievijas Federācijas militāru uzbrukumu. Tādā ziņā ir diezgan pašsaprotami, ka Kremļa pašreizējā «speciālā militārā operācija» Ukrainā ir izraisījusi plašas diskusijas arī šīs valsts sabiedrībā. Parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Nikolozs Samharadze intervijā stāsta par Gruzijas ārpolitikas dilemmām, sabiedrības nosacītu šķelšanos kara pirmajās nedēļās, ceļu uz ES un NATO un drošības dinamiku Dienvidkaukāza reģionā kopumā.

Bieži saka, ka Gruzija saskaras ar dilemmu – vēlēšanos tuvināties ES un NATO, bet tajā pašā laikā nepieciešamību uzturēt konstruktīvas attiecības ar Krieviju. Kā Kremļa iebrukums Ukrainā ir ietekmējis izvēles starp šīm divām kategorijām?

Mūsu ārpolitikas prioritāte ir kļūšana par ES un NATO dalībvalsti. Šī prioritāte arī ir ietverta mūsu konstitūcijā un bauda plašu sabiedrības atbalstu – vairāk nekā 80% iedzīvotāju vēlētos redzēt Gruzijas integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās. Turklāt šādu ārpolitisko kursu atbalsta arī visas Gruzijas parlamentā pagaidām esošās partijas. Tātad šeit dilemmu nav.

Dilemmas drīzāk ir par to, kā to īsti izdarīt. Jāatceras, ka Krievija pagaidām kontrolē

Tēmas
Uz augšu