Par Putina sapņiem kolonizēt Eiropu ir rakstīts samērā daudz. Ukrainas karš rāda, ka Kremļa iegribu izpaudumi izraisa pretēju reakciju un stiprina ukraiņu vienotību. Bija plānots iznīcināt tautu, bet ir panākta nacionālās identitātes spēcīgāka apzināšanās, nekā tas bija novērojams līdz šim. Izskatās, ka Putina imperiālisma vīzija atsaucas arī valsts iekšienē, jo Krievija kā valstisks veidojums nav viengabalaina struktūra. Visi, kas dzīvo Krievijā, nav krievi. Tāpēc Maskavas līnija ir „pamodinājusi“ protestus arī valsts iekšienē, nekrievu etnisko minoritāšu veidolā, jo Krievija kā lielākā pasaules valsts ir izveidojusies, iekarojot savas kaimiņvalstis, kas nav slāvi vai krievi. Šie cilvēki vēlas tikt ārā no ļaunuma impērijas.

Nākotne rādīs, vai Kremlim izdosies tikt galā ar kašķīgo perifēriju. Pagaidām nacionālās republikas nav gatavas moži sekot visām Putina pavēlēm, un tas nozīmē, ka Krievija pašlaik nesastāv no federālām republikām, bet gan ir provinces, kuras komandē „pa tiešo“ centrs Maskavā. Šādā valstī nav iespējams reāli veikt reformas, kas tiek piedāvātas diktāta veidā. Ja kādam ienāktu prātā sākt demokrātisku reformu Krievijā, tad jārēķinās ar reģionu prasību pēc pašnoteikšanās tiesībām, un šādi centieni automātiski pavājina centra autoritāro varu. Iespējams, ka tieši šā iemesla dēļ Vladimirs Putins tik ļoti baidās no jebkāda veida reformām, kas varētu radīt plašākas izteikšanās brīvības iespējas Krievijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X