Par jaunības maksimālismu, vienatni un skatuvi. Saruna ar mīlas dziesmu barontēvu
Dons. Foto: Juris Lisovs/TVNET
Luīze Lote Āboltiņa
Par jaunības maksimālismu, vienatni un skatuvi. Saruna ar mīlas dziesmu barontēvu
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Viņš teju 20 gadus aizkustina latviešu sieviešu sirdis ar savām liriskajām balādēm, viņa dziesmas jau ir iegājušas mūsdienu folklorā. Kā Donam tas ir izdevies? Viņš to skaidro īsi un pieticīgi: "Tā ir veiksme!" Par radošiem niekiem un nozīmīgiem pagriezieniem, jaunības maksimālismu, to, vai skatuves izmēram ir nozīme, un galvenokārt par mūziku īsi pirms sava koncerta pēc četrus gadus ilgās piespiedu pauzes ar TVNET sarunājās Artūrs Šingirejs.

Plašajā kultūras telpā ir vairāki Doni - dons Kihots, dons Žuans, dons Karloss un Artūrs Šingirejs. Artūra skatuves vārds radās "Talantu fabrikā" 2003. gadā, jo visiem dalībniekiem obligāti bija nepieciešami pseidonīmi, tiem bija jābūt īsiem un skanīgiem. "Man bija divi varianti, Dons vai Pols, es izvēlējos Dons. Tas bija... Pirms 19 gadiem. (Pasmejas.)"

Ar ko Dons atšķiras no Artūra? "Principā ne ar ko, Dons varbūt ir skaļāks nekā Artūrs. Artūrs ir klusāks un mierīgāks. Es teiktu, ka viņi ir dvīņubrāļi. Artūrs ir slinkāks par Donu, tā ir vienīgā atšķirība.

Tēmas
Uz augšu