1940. gada rudens sākumā četri zēni klaiņoja pa kalniem Francijas dienvidrietumos, Dordoņas departamentā, netālu no Montinjakas pilsētas, kad nejauši atklāja vienu no lielākajiem arheoloģiskajiem brīnumiem. Aiz vētras nogāztas priedes atradās ala. Ziņkārības mudināti, zēni tajā ielīda, savā priekšā atklājot tā saucamo Vēršu zāli – 20 metru garo un 5 metrus augsto fresku, kurā attēloti liellopi, brieži, sumbri un zirgi. Zēniem toreiz nebija ne jausmas, ka šie zīmējumi radīti pirms 15 līdz 17 tūkstošiem gadu.