Ukrainas konflikts ir ilustrējis, ka mūsdienu pasaule tomēr nav pilnībā aizvirzījusies nekonvencionālas karadarbības virzienā, kuras ietvaros karš notiek valstu iekšienē, nevis starp tām. Kara vešanas veids Ukrainā ir līdzīgs tam, kādu mēs esam redzējuši jau iepriekš Otrā pasaules kara laikā un citos 20. gadsimta konfliktos. Respektīvi, notiek masveida artilērijas apšaudes, kurām seko centieni uzlauzt pretinieka nocietinātās pozīcijas. Uzsvars Ukrainas karā ir uz centieniem veidot aplenkumus vai gluži pretēji – šo aplenkumu veidošanos nepieļaut. Tāpat arī šajā konfrontācijā varam novērot Krievijas tradicionālo pieeju izmantot masveida uzbrukumu stratēģiju, kurā triecienuzbrukumā bieži vien tiek