"Saule, gaiši zils ūdens un milzu putu viļņi, kas maigi iešūpo, paceļ un nolaiž tevi, kā rotaļājoties, apšļāc un parauj līdzi," emocijas, kas pārņēma dodoties peldēties Ventspils pludmalē pagājušajā nedēļā, raksturo Ilze. Tālākais bija murgs. Nākamais vilnis vairs "nerotaļājās", bet sekundes simtdaļā parāva sievieti zem ūdens. "Tur nebija dziļš, varbūt mierīgā laikā ūdens būtu līdz krūtīm. Es nebaidījos - lēkāju pa viļņiem, smējos, māju ar roku draugam, kas bija pludmalē. Un tad laidos peldus, lai izdarītu tikai dažus vēzienus, jo tā pa īstam peldēt nebija iespējams - viļņi bija par lielu, kad pēkšņi viens vilnis it kā pasita mani uz augšu un ar spēku ierāva iekšā. Atguvos zem ūdens.