"Narva - tā ir karma!" Igaunijas viskrieviskākās pilsētas desovjetizācijas stāsts
Foto: Jānis Škapars/TVNET, TVNET kolāža
Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
"Narva - tā ir karma!" Igaunijas viskrieviskākās pilsētas desovjetizācijas stāsts
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Narva-1 robežšķērsošanas punktu, kuru ik dienas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā šķērso vismaz 200-300 ukraiņu, no visām pusēm ieskauj padomju laikos celti pieminekļi. Obelisks "dižajam tēvijas karam", piemiņas plāksne kritušajiem, kuras pakājē starp mākslīgajiem ziediem un svecēm mētājas Georga lentītes, tanks Narvas "atbrīvotājiem"... Un Ļeņins, kas, iestumts Narvas cietokšņa autostāvvietas stūrī, ar pirkstu rāda uz Krieviju. Tikmēr Ļeņingradas apgabala gubernators Andrejs Drozenko piedāvājis Rīgas Uzvaras pieminekli novietot Ivangorodā, Krievijā, - pilsētā otrpus robežas, kuru no Narvas var pārraudzīt pilnībā. 

Viena no Narvas ambīcijām ir izmantot arī savu ģeogrāfisko izvietojumu - ne vien uz Krievijas robežas, bet arī netālu no jūras - lai kļūtu par vietēja mēroga un reģionālu kūrortpilsētu. Taču, braucot no Narva-Jēsū pilsētas Baltijas jūras krastā, ceļa kreisajā malā redzams T-34 tanka piemineklis Narvas "atbrīvotājiem". Šis ir pēdējais padomju tanka piemineklis Igaunijā, kas turpina būt publiski pieejams - turklāt ir manāmi labi uzturēts. Iespējama tanka demontāža plaši apspriesta pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma šī gada februārī. Taču pilsētas galva Katri Raika igauņu medijiem paudusi, ka šāda rīcība varētu izraisīt protestus. Šobrīd diskusijas par tanka un citu padomju pieminekļu demontāžu Narvā nenotiek.

Tēmas
Uz augšu