Eiropas integrāciju septiņdesmit gadu garumā diktēja nepieciešamība pēc miera. Taču paradoksālā kārtā Eiropa kopš Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā ir saliedējusies, reaģējot uz karu. Miera projektu nomainījis kara projekts, un šis fundamentālais pagrieziens piespiedis Eiropas valdības pārdomāt pamatprincipus, pie kurām tās bija ilgi pieturējušās.
Nozīmīgākais no tiem - tām atkal jādomā par militāro varu. Daudz tiek runāts par Vācijas atkalapbruņošanos, Dānijas lēmumu piedalīties Eiropas kopīgajās aizsardzības vienošanās, kā arī Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO. Eiropas Savienības valstīm sūtot Ukrainai smago bruņojumu un ES "miera aparātam" solot divus miljardus eiro kara plosītās valsts apbruņošanai, pārkāpti seni tabu. Sperot vēl soli tālāk, ES savu ekonomiku pārveidojusi par ieroci, ko pavērst pret Krieviju, un tagad plāno kara ekonomiku, kurā drošībai ir augstāka prioritāte nekā efektivitātei.
/nginx/o/2021/01/03/13559548t1h48d7.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)