Mīlestība ir paradoksāla. Antīkā literatūra to mēdza iztēloties kā aklu, mazu, tuklu bērnu, kas šauj ar bultām cilvēku sirdīs. Vai šodien ir tieši tāpat? Varbūt mīlas un kaislību jomā esam kļuvuši prātīgāki? Gudrāki, viedāki, nekā bija senči?
Mīlestība ir paradoksāla. Antīkā literatūra to mēdza iztēloties kā aklu, mazu, tuklu bērnu, kas šauj ar bultām cilvēku sirdīs. Vai šodien ir tieši tāpat? Varbūt mīlas un kaislību jomā esam kļuvuši prātīgāki? Gudrāki, viedāki, nekā bija senči?