1000 km pāri Svētajai zemei: finiša taisne cauri drudža murgiem
Izraēlas Nacionālā taka Foto: Solveiga Kaļva
Solveiga Kaļva
1000 km pāri Svētajai zemei: finiša taisne cauri drudža murgiem
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Negevas tuksneša skaistums nelaiž vaļā, bet sagūsta savās skavās arvien ciešāk. Vietējie turpina pārsteigt ar viesmīlību, uzaicinot uz vakariņām zem klajas debess. Pēdējie Izraēlas Nacionālās takas metri tiek veikti cauri drudža murgiem. Kad saklājam pamatīgu dzīru galdu, grūti noticēt, ka ceļā pavadīta piecdesmit viena diena. Vai tiešām?

Liedags pilns ar baltām sauļošanās gultām un plastmasas zālienu, diezgan neglīti. Kāpēc cilvēki grib atpūsties šādos kūrortos? Nav skaidrs. Ūdens Sarkanajā jūrā viļņojas zili zaļos toņos, tas ir bezgala dzidrs, tomēr Baltijas jūras temperatūrā. Spītējot vēsajam ūdenim, Valdis nopeldas, bet es palieku krastā. Auksta pelde man tagad noteikti nav vajadzīga.

Stunda pagājusi, tāpēc dodamies uz Airbnb vietiņu. Saimnieks mūs izved cauri savam nekārtīgajam un haotiskajam apartamentam. Mūsu dzīvoklītī grīda vēl ir netīra, tur stāv spainis ar ūdeni, sieviete maina palagu un nikni lamājas: “Б****, мне эти мухи за****!” Gribas krieviski ieminēties, ka klientu klātbūtnē varētu arī šitā nelamāties, bet mani māc ziņkāre, vai izdzirdēsim vēl kādus interesantus komentārus, tāpēc izliekos, ka neko neesmu sapratusi. Uzrodas jaunāks puisis, kurš krieviski saka saimniekam, lai viņš izved mūs pagalmā un liek pagaidīt divdesmit minūtes. Noliekam somas un dodamies iepirkt produktus vakara dzīrēm.

Tēmas
Uz augšu