Pie ukrainietes Jūlijas ierodamies saulainā jūnija dienā. Dzīvoklī mūs sagaida viņas mamma un divi dēli. Viens no viņiem dzimis 22. maijā Jūrmalas slimnīcā. Gaišajā istabā, kur pavisam nesen ienākusi jauna dzīvība, nekas neliecina par skumjām, kuras māc Jūliju. "Es baidos no žēluma. Jo vairāk žēluma – jo grūtāk “turēties kopā"," viņa saka. Mūsu sarunas laikā viņas vīrs ar krievu armiju cīnās pavisam tuvu Donbasa robežām. 

Jūlijas vecākais dēls tikmēr blakus istabā spēlējas ar TVNET tiešsaistes protala KLIK komandu. Bērns par karu runā brīvi un, šķiet, bez trauksmes. Mums ierodoties, viņš pavisam mierīgi stāsta, ka Latvijā nonācis tāpēc, ka Ukrainā ir karš.

Viņa Ukrainā slaveno "divu sienu likumu" dēlam mācīja uztvert kā spēli – sadzirdot trauksmes sirēnas, mazajam nekavējoties jādodas uz guļamistabu, kur viņš ir drošībā. Krievijas armija apšaudīja dzīvojamās ēkas, meta uz tām bumbas un raķetes. No apšaudēm var slēpties bumbu patvertnēs un pagrabos, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Tāpēc bija jāpaļaujas uz divu sienu likumu. "Ja ir divas sienas, kas aizsargā no ārpuses (viena siena aptur šāviņa, otra aizsargā no šķembām), tad bombardēšanas laikā ir vairāk vai mazāk droši."

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X