Vairums novērotāju piekrīt apgalvojumam, ka Krievijas brutālais karš pret Ukrainu ir uzbrukums demokrātijai, suverenitātei un cilvēktiesībām. Kremļa agresija sagaidījusi spēcīgu atbildi no ASV un to sabiedrotajiem NATO, tostarp bezprecedenta ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un milzīgu militārās palīdzības apjomu Ukrainai. Neskatoties uz to, Rietumi neveiks jebkādu tiešu iejaukšanos Ukrainas-Krievijas karā, lai tā netiktu uzskatīta par kara pieteikšanu Krievijai.

Neskatoties uz to, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu vieno līdzīga nevērība pret cilvēku dzīvībām un citiem humanitāriem jautājumiem, starp abām ģeopolitiskajām situācijām pastāv būtiskas atšķirības. Ukrainā agresors ir ne tikai lielāks, bet arī ievērojami turīgāks. Taivānā tas tā nebūtu. Pat tad, ja Ķīnai izdotos pakļaut salu ar militāru spēku, tas varētu beigties ar "zoss, kas dēj zelta olas", nogalināšanu. Laikā, kad Ķīna ir pakļauta nopietnam ekonomiskam spiedienam un izaugsme strauji palēninās, tas ir pēdējais, kas Ķīnai būtu nepieciešams. Satraukumu rada tikai tas, ka Sji ambīcijas izveidot ģeopolitisko hegemonu padarītu viņu "aklu" gan pret ekonomiskiem, gan arī cilvēku upuriem.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X