Krievijas prezidenta Vladimira Putina brutālā agresija pret Ukrainu ir izskaidrojama tikai ar mēģinājumu piepildīt imperiālistisku fantāziju, proti, svinot Krievijas cara Pētera Lielā dzimšanas 350. gadadienu, atdarināt viņa teritoriālos iekarojumus.
Savādās apsūdzības, ko Krievija izvirzīja Ukrainai, lai attaisnotu tās 24. februāra iebrukumu, ir tikai jaunākā un ekstrēmākā izpausme Putinam nevēloties pieņemt Padomju Savienības sabrukumu. Tā vietā, lai izmantotu iespēju pārvērst Krieviju par brīvu, demokrātisku un normālu konstitucionāli tiesisku valsti – procesu, ko daudzas citas postimpēriskās valstis ir veiksmīgi pabeigušas, Putins ir veltījis savus spēkus revanšistiskiem uzbrukumiem, kuru mērķis ir atgūt zaudēto Krievijas impērijas statusu.
Tieši tādēļ ir satraucoši dzirdēt, piemēram, Krievijas Valsts domes deputāta ierosinājumu atzīt par spēkā neesošu 1991. gada Padomju Savienības lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu.