Pasaule kabatā ⟩ “NATO dīķa” priekšrocības un Baltkrievijas-Krievijas riņķa dancis
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Foto: ToskanaINC, bibiphoto/Shutterstock. EPA/YURI KOCHETKOV/Scanpix. Kolāža: TVNET
Linda Anna Dāldere
, TVNET Ārvalstīs | KLIK žurnāliste
“NATO dīķa” priekšrocības un Baltkrievijas-Krievijas riņķa dancis
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1

Kamēr pasaule jau ir teju apradusi ar kara stāvokli Ukrainā, Baltijas valstis turpina cīnīties par savu aizsardzības spēju stiprināšanu un izjūt divējādas sajūtas – no vienas puses NATO signalizē par aktīvāku austrumu flanga stiprināšanu, bet tajā pašā laikā agresora plāni un stratēģija turpina būt neparedzama. Viens no pēdējā laika spekulētākajiem jautājumiem – vai Baltkrievijas bruņotie spēki varētu iesaistīties Krievijas operācijās? Par Madrides samita rezultātiem un Baltkrievijas svārstīgo ārpolitiku raidījumā “Pasaule kabatā” stāsta Ģeopolitikas pētījumu centra Baltkrievijas un Austrumeiropas programmas vadītāja, pētniece Evija Djatkoviča.

Baltijas valstīm ne tik vēsturisks samits?

Djatkoviča vērtē, ka NATO samita rezultāti tomēr ne līdz galam piepildīja Baltijas valstu cerības, jo ar pieņemtajiem lēmumiem par kaujas grupu un reaģēšanas spēku paplašināšanu un militārā inventāra papildināšanu varētu būt par maz, lai būtiski mazinātu mūsu reģiona identificētās problēmas. Kaut gan Baltijas valstīs un Polijā izvietoto NATO spēku kaujas grupu tagad plānots palielināt no diviem tūkstošiem līdz vismaz trīs līdz pieciem tūkstošiem karavīru, nav pārliecības, ka ar šādu skaitu pietiktu, lai izpildītu mērķi – atturēt iebrukumu, neļaujot ienaidniekam ātri ieņemt teritoriju. Turklāt nav skaidri zināms, vai šie papildus nozīmētie spēki patiešām tuvākajā laikā tiks permanenti izvietoti mūsu teritorijās, uzsver pētniece – Vācija un Lielbritānija esot izteikušās, ka papildspēki varētu tikt nosūtīti uz Baltijas valstīm un Poliju tikai tad, kad būtu iemesls raizēties par gatavošanos uzbrukumam.

Visiespaidīgākais izziņotais karaspēka pieaugums gaidāms NATO ātrās reaģēšanas spēkiem – tos plānots palielināt no 40 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem karavīru. Taču arī šajā gadījumā līdz galam neatrisināts ir jautājums par loģistiku – vai vajadzības gadījumā šie spēki varētu operatīvi nokļūt arī Baltijas valstīs, ja, piemēram, Krievijai ar Baltkrievijas atbalstu veiksmīgi izdotos noslēgt sauszemes ceļu pāri Suvalku koridoram, kas savieno Poliju un Lietuvu. Problemātiska var izrādīties arī piegāžu veikšana pa gaisu.

Turklāt tikpat būtiski kā nodrošināt personālu ir uzturēt šeit uz vietas arī pietiekamu militārās tehnikas daudzumu, bet pagaidām nav skaidrības,

Tēmas
Uz augšu