"Vai man ir vēzis?" "Es varu nomirt?" Trauksme par veselību jeb hipohondrija - drošība vai pašapmāns?
Ilustratīvs attēls. Foto: Eva March/Shutterstock
"Vai man ir vēzis?" "Es varu nomirt?" Trauksme par veselību jeb hipohondrija - drošība vai pašapmāns?
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Mūsdienās interneta dzīlēs iespējams atrast atbildes uz teju visiem jautājumiem. Tomēr bieži cilvēki ar veselību saistītu informāciju izvēlas uztvert pārāk asi, nereti paši sev uzstādot bīstamu saslimšanu diagnozes. Psihiska rakstura problēmu, kuras pamatā ir pārspīlētas rūpes par savu veselības stāvokli, dēvē par hipohondriju. Psihiatrs un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns skaidro šī traucējuma patiesos cēloņus un iespējas hipohondriju ārstēt.

Hipohondrija pieder pie trauksmes un kognitīvajiem traucējumiem. Slimības izpausmes ir pārlieku lielas bažas par fiziskas slimības esamības iespēju vai arī par "neglītas" ārienes iespēju.

"Normāla veselības trauksme ir pat vajadzīga lieta - jauna simptoma sajušana, sāpju izjūta ir veselīga parādība. Trauksme signalizē, ka varbūt ir laiks doties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai nav sākusies kāda jauna saslimšana. Šī trauksme ir nepieciešama, lai aizietu pārbaudīties, tādā veidā smadzenēm prognozējot riskus," stāsta psihiatrs.

Hipohondrijas pacienti cita veida trauksmes sajūtas var interpretēt kā fizisku slimību. "Piemēram, ļoti bieži pacientiem var būt sociālais stress, sociālā trauksme, izdegšana un pārslodze darbā, varbūt šķiršanās vai konflikti mājās.

Tie trauksmes veidi rada muskulatūras saspringumu, sāpes vai rada nepatīkamas sajūtas. To hipohondriķis interpretē kā fiziskas saslimšanas. Tādā gadījumā ārstēšanā ietilpst citu trauksmes veidu atpazīšana, ķermeņa apzinātības prakse," skaidro Utināns.

Tēmas
Uz augšu