Runu par to, cik efektīvas ir Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju, ir daudz. Tāpat tiek daudz runāts par Ukrainas kara ietekmi uz finanšu tirgiem un globālo ekonomiku, kā arī par to, kādi varētu būt Rietumvalstu nākamie soļi. Ir labas opcijas, bet dažas ir acīmredzami sliktas.

Kopš Eiropas Savienības un ASV ieviestajām ekonomiskajām un finanšu sankcijām pret Krieviju ir pagājuši pieci mēneši. Krievija, kam ir 11. lielākā ekonomika pasaulē, ir iebrukusi Ukrainā. Kamēr sankcijas periodiski tiek pastiprinātas, rodas arvien vairāk jautājumu par sankciju efektivitāti, kara ietekmi uz globālo tirgu un par iespējamajiem nākamajiem soļiem.

Atbildot uz pirmo jautājumu – lai arī sankcijām ir mazāks efekts, nekā Eiropa un ASV cerēja, tām ir daudz lielāka nozīme, nekā apgalvo Kremlis. Krievijas centrālā banka prognozē, ka valsts ekonomika saruks par 8-10%, kamēr citi analītiķi šogad Krievijas ekonomikai paredz daudz lielāku kritumu, turklāt – arī ilgtermiņa sekas uz izaugsmes potenciālu. Arī importa un eksporta ķēdes ir manāmi mainījušās, bet ārvalstu investīcijas Krievijā faktiski ir apstājušās. Preču trūkums kļūst lielāks, un arī inflācija pieaug – pašlaik Krievijai nav iespēju pilnvērtīgi funkcionēt globālajā finanšu tirgū.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X