14. Saeimas vēlēšanām kandidātu sarakstus iesniegušas 19 partijas. It kā šķiet brangi daudz un sākumā nav īsti skaidrs, kas tieši darās sīko jaunpartiju veidotāju galvās. Reāli – jūsu izredzes iekļūt Saeimā ir tikpat lielas, kā iespējamība, ka Agnese Rakovska kādreiz izpratīs, kā darbojas 5G tīkls vai Vestards Šimkus atzīs, ka no Covid-19 vakcīnām ir jēga. Tomēr, lēnām apdomājoties, iezīmējas divi ļoti svarīgi vārdi – ”valsts” un “finansējums”.

Laikā, kad valsts partijām neko nepiešķīra, mazās partijas vairāk bija kā tāda iespēja alternatīvi apdāvinātajiem reizi četros gados nedaudz atrādīt sevi medijos. Piemēram, dziednieces dārzā izveidotā partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”. Joprojām nav skaidrs, vai tas bija gaumīgs joks, vai sauciens pēc palīdzības, jo nepieciešama mediķu iesaistīšana.

Bet tagad valsts dod naudu katrai partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Pašsaprotami, ka saradies liels daudzums shēmotāju, kuri saskata iespēju dabūt naudu par neko. Galvenais – līdz vēlēšanām uzrunāt pietiekami lielu skaitu pamuļķu, kas būtu gatavi izniekot savu balsi, dāvājot to jaunajiem topošajiem “politiķiem”.

Un tad mēs redzam benzīntanku boikotētājus, pie Rīga pils sniega štābiņā sēdētājus, vakcīnskeptiķus-kūdītājus, “Latvija ir neizdevusies valsts” kliedzējus, un citus tīrradņus, kas ieradušies visus glābt, saņemot valsts finansējumu.

Komentāri (18)CopyLinkedIn Draugiem X