Ko celtnieki tev varbūt nestāsta jeb būvmateriālu cenu tendences pasaulē, Eiropā un Latvijā
Foto: Shutterstock
Zane Silabriede
Ko celtnieki tev varbūt nestāsta jeb būvmateriālu cenu tendences pasaulē, Eiropā un Latvijā
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 4

Kopš 2021.gada sākuma Latvijā, Eiropā un pasaulē novērojams inflācijas līmeņa pieaugums. Īpaši straujš tas bijis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Izmaksas un līdz ar to arī cenas pieaug praktiski jebkurā jomā un nozarē, un būvniecības nozare nav izņēmums. 20.jūlija pēcpusdienā Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš publicēja tvītu, kurā grafiski atspoguļotas tērauda būvmateriālu, kā arī alumīnija un vara cenu izmaiņas kopš 2019.gada.

Tomēr, kā uzskata Strautiņš, runājot par Ķīnu, „vēl svarīgāks faktors par mājsēdēm metāla cenām varētu būt briestošā krīze mājokļu tirgū. Ķīna patērē 50-60% pasaules tērauda, alumīnija un vara, pateicoties uzpūstajam celtniecības sektoram. Mājokļu pārpalikums, demogrāfija, vispārējā izaugsmes palēnināšanās liks stipri piebremzēt mājokļu būvniecību. Arī sarūkošā finansējuma pieejamība, piemēram, attīstītāji vairs nevar pārdot tirgos savas obligācijas.”

Runājot par to, kā metāla cenu svārstības ietekmē atsevišķu galaproduktu cenas, Pēteris Strautiņš stāsta, ka „notikumi biržās visvairāk un visstraujāk ietekmē standarta produktus, kuru cenā ir liela metāla izmaksu komponente, spilgts piemērs ir tērauda armatūra. Arī Latvijā pienāk signāli par tās cenu kritumu. Kā atšķirīgu piemēru viņš min santehnikas caurules, kuru ražošanā izmanto varu. Ņemot vērā, ka ir ļoti daudzi un dažādi cauruļu veidi – resnas, tievas, taisnas, līkas utt., līdz ar to ražošana notiek mazākās partijās, pārstrādē pievienotā vērtība augstāka, preču aprite lēnāka, arī starpnieku var būt vairāk – tas viss bremzē biržās tirgotā vara cenu izmaiņu pārnesi uz būvmateriālu veikaliem.” Ekonomists pieļauj, ka cenās, ko redzam būvmateriālu veikalos, iepriekšējais izejvielu cenu kāpums nav paspējis pilnībā atspoguļoties.

Tēmas
Uz augšu