Lasītāju atsūtītie saraksti summējās tā, kā to var redzēt pievienotajā ilustrācijā. Ko izdevās noskaidrot? To, ka mūsu valstī ir liels skaits konservatīvo (labējo) partiju, bet tikai viena kreisā partija, kas pagaidām Latvijas parlamentā nav strādājusi. Izvēlējāmies 11 lielākās partijas, kas aptaujās pārvarējušas vismaz 1% slieksni.

Kreisās partijas ir paredzētas mazturīgiem cilvēkiem, labējās – turīgajiem. Taču mūsu gadījumā nākas novērot postsovjetiskās Latvijas paradoksu – trūcīgie iet vēlēt par bagāto partijām. Dara to jau 30 gadus pēc kārtas un brīnās, ka dzīves standarts valsts maznodrošinātajiem (ģimenes ar bērniem un pensionārus ieskaitot) neuzlabojas. Kā tas iespējams? Tāpēc, ka ilgie Padomju Savienības okupācijas gadi rādīja cilvēkos nepatiku pret visu, kas saistās par „kreisu politiku“. Okupantu – komunistu (boļševiku) partija, kas atradās pie varas visu šo laiku, sevi dēvēja par kreiso partiju. Lai gan tāda nebija.

Lielinieki bija kā mūžīgās kaujas organizācija, kas 100 gadus ar varu un ieročiem centās apvienot piekritējus visā pasaulē un izveidot visaptverošu teroru, kuru nosauca par „proletariāta diktatūru“. Viņi noliedza parlamentāro demokrātismu un izveidoja nomenklatūras vadītu valsts diktatūras valsti, kas anulēja cilvēktiesības un pakļāva ikvienu sava terora noteikumiem.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X