Klimatiskie apstākļi Grieķijā vienas dienas ietvaros var variēt no pīpenēm pilnām pļavām un spožas saulītes līdz sniegpulkstenītēm, krokusiem un sniega pieblīvētām takām. Pāri ceļam slīd kalnēdāji mākoņi, kuri kalnu virsotnes štopē māgā vienu pēc otras. Kafejnīcu iekštelpas tinas necaurredzamos cigarešu dūmu mutuļos, bet vakariņas pieskata Jēzus bargais skatiens. Tikmēr mēs cītīgi dodamies pārgājienā.
Kalnēdāji mākoņi un vakariņas zem Jēzus bargā skatiena
Vakarpusē sasniedzam Arnu. Mīlīgs, bet aizdomīgi kluss ciemats. Tā vien liekas, ka esam nokļuvuši “Skubija Dū” sērijas sākumā, kur draiskulīgā jauniešu kompānija kārtējo reizi attapusies kādā spokainā, šķietami pamestā vietā, no kuras visi cilvēki izkūpējuši gaisā. Par spīti tam, ka ielās neredzam nevienu pašu dzīvu dvēseli, ciems izskatās tīrs un sakopts. Pašā centrā slejas gigantisks koks – Austrumu platāna. Informācijas plāksnē rakstīts, ka šis koks ir gadsimtiem sens, un neskaitāmas Arnas iedzīvotāju paaudzes izaugušas, vasarās veldzējoties milzīgā koka ēnā. Iespaidīgi! Ja vien šis koks spētu runāt!