Pasaule kabatā ⟩ Turcijas un Krievijas sarežģītās attiecības - gan draugi, gan ienaidnieki dažādos veidos
Foto: AFP/SCANPIX
Linda Anna Dāldere
, TVNET Ārvalstīs | KLIK žurnāliste
Turcijas un Krievijas sarežģītās attiecības - gan draugi, gan ienaidnieki dažādos veidos
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 5

Šovasar Turcija paspējusi nonākt vairāku izšķirošu politisko notikumu centrā – liekot šķēršļus Somijas un Zviedrijas iestāšanās procesam NATO, kā arī kļūstot par galveno vidutāju jautājumā par Melnās jūras atvēršanu Ukrainas graudu eksportam. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzkrītoši izmantojis šībrīža ģeopolitisko saspīlējumu, lai demonstrētu savu ietekmi un ārpolitiskos trumpjus. Par Turcijas interesēm Ukrainas kara kontekstā un to, cik nopietnas ir domstarpības ar Somiju un Zviedriju, TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere raidījumā “Pasaule kabatā” iztaujāja Turcijas politikas pētnieci, Amsterdamas Universitātes Sociālo zinātņu pētniecības institūta doktoranti Elizabeti Auniņu.

Spēju un nepieciešamību uzturēt politisko balansēšanu starp rietumvalstīm, Krieviju un Āzijas valstīm lielā mērā nosaka Turcijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, skaidro pētniece. Atrodoties blakus Irānai, neizbēgami jāspēj ar šo valsti uzturēt kontaktus, lai nodrošinātu reģiona stabilitāti. Savukārt attiecībās ar Krieviju būtisku lomu spēlē atrašanās Melnās jūras krastos, kas nozīmē zināmu sāncensību par ietekmi šajā jūrā. Vēsturisko apstākļu rezultātā Turcija 1952. gadā pievienojās NATO un iestājās rietumvalstu pusē Aukstā kara laikā. Tomēr Auniņa pauž, ka šobrīd Turcija tiecas uz reģionālas lielvaras statusu un kā ārpolitikas prioritāti uzsver mieru un stabilitāti savā reģionā, tāpēc, izmantojot pozīciju kā vārtiem starp Rietumiem un Austrumiem, tā cenšas uzturēt attiecības ar visām pusēm.

Saspīlētā draudzība ar Krieviju

“Turcijas un Krievijas attiecības kopumā ir kā saspīlēta draudzība – gan draugi, gan ienaidnieki dažādos veidos,” pauž pētniece, “taču viennozīmīgi redzam, ka Turcija nav Krievijas sabiedrotā.” Šo neviennozīmīgo attiecību pamatā ir arī ekonomiski apsvērumi, jo Turcija no Krievijas iegūst 45% no tai nepieciešamās gāzes, kā arī lielu daļu tūrisma industrijas uztur tieši tūristi no Krievijas. Rietumvalstu uzlikto sankciju jautājumā Turcija izvēlējusies pragmatisko pieeju un izvairījusies no kaitēšanas pati savām ekonomiskajām interesēm, īpaši ņemot vērā, ka šīs sankcijas nav noteicis Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmums. “Esošajā ekonomiskajā situācijā varam arī necerēt, ka šajā ziņā kaut kas mainīsies,” spriež Auniņa.

Tēmas
Uz augšu