Kamēr Eiropa pāriet uz "automātu", Latvijā vēl ilgi brauksim ar manuālo pārnesumkārbu
Foto: TVNET kolāža
Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
Kamēr Eiropa pāriet uz "automātu", Latvijā vēl ilgi brauksim ar manuālo pārnesumkārbu
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 12

"Agrāk tas varbūt bija lepnuma jautājums - ja tev ir manuālais, tad tu esi stilīgs," stāsta autovadītājs Mārtiņš. Viņam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze stūrēšanā, un arī viņš ir viens no autovadītājiem, kurš nomainījis tik pierasto sajūga pedāli un ātruma kloķi pret mašīnu ar automātisko kārbu - kā rāda statistikas dati, automātisko kārbu izmantošana vieglo automobiļu ražošanā pēdējo gadu laikā ir pieaugusi. Vai šī tendence ir kā zīme, ka "manuāļi" ir izmirstoša suga? 

Šķiet, ka dažiem autovadītājiem braukšana ar manuālo kārbu nav tik daudz lepnuma kā pieraduma jautājums. No vienas puses raugoties, kloķa pārslēgšana, vienlaicīgi spiežot sajūga pedāli, sniedz zināmu apziņu, ka vadītājs kontrolē auto. Tas nevar braukt daudz ātrāk, ja tā īpašnieks to neuzskatīs par nepieciešamu. Entuziastiskākiem šoferiem tas arī sniedz apziņu, ka ar katru kloķa griezienu mašīna pakļaujas viņa gribai, nevis automātiski pielāgojas apkārtējiem apstākļiem.

Skatoties no citas puses, braukšana ar mehānisko pārnesumkārbu ir vēl viens veids, kā cilvēkiem turēties pretī tehnoloģiskajām pārmaiņām, kas noris pasaulē. Katru dienu tiek radītas arvien jaunas iekārtas, lai vēl vairāk atvieglotu cilvēkiem ikdienas dzīvi, piemēram, tējkanna, kuru var darbināt ar telefonu, vai putekļusūcēji, zāles pļāvēji un pat logu mazgātāji roboti, kas nepatīkamos ikdienas mājas darbus veic mūsu vietā. Auto ar manuālo kārbu var tikt uztverts kā apliecinājums, ka cilvēks - nevis mašīna vai mākslīgais intelekts - ir noteicējs.

Mārtiņš ar auto brauc jau 12 gadus. Kad tikko nokārtoja vadītāja apliecību, arī viņa pirmās automašīnas bija ar manuālo kārbu.

"Agrāk bija citādi. Tas bija lepnuma jautājums - ja tev bija manuālais, tad tu esi stilīgs," nosmej Mārtiņš.

Tagad viņš pats izvēlējies auto ar automātisko kārbu. Lai gan viņam un sievai ģimenē ir divi auto, visbiežāk gan sanāk vizināties tieši ar automātisko, kamēr otru auto - ar manuālo kārbu - izmanto pārsvarā tikai darba vajadzībām.

Viņš ir nedaudz skeptisks un vienlaikus piesardzīgs, spriežot par manuāļu nākotni, tomēr piekrīt uzskatam, ka agri vai vēlu cilvēki arvien vairāk izvēlēsies braukt bez kloķa grozīšanas un sajūga spaidīšanas. "Ar automātu braukt, īpaši pilsētā, ir daudz vieglāk un komfortablāk," viņš skaidro. Tāpat viņš norāda arī uz praktiskiem apsvērumiem, piemēram, ka no 2035.gada Eiropas Savienībā vairs nedrīkstēs tirgot iekšdedzes dzinējus - lēmums, kas pieņemts ar mērķi veicināt elektroauto izmantošanu bloka valstīs.

Tāpat Mārtiņš spriež, ka komforts ņems virsroku pār augstajām auto uzturēšanas izmaksām. Viņam pieder autoserviss, un, vadoties pēc savas profesionālās pieredzes, viņš stāsta, ka uzturēt automātu ir dārgāk nekā manuāli. "Automātiskās kārbas ir sarežģītākas uzbūvē, un iznēsājas detaļas. Piemēram, nodilst diski, ja laicīgi nemaina eļļu," skaidro Mārtiņš. Tātad uzturēt manuālo kārbu šķiet ekonomiski izdevīgāk, tomēr, raugoties uz statistikas datiem, arvien vairāk cilvēku izvēlas automašīnas ar automātisko pārnesumu.

Saskaņā ar Starptautiskās tīro transportlīdzekļu padomes publicēto apkopojumu kopš 2012.gada ievērojami augusi tirgus proporcija automobiļiem ar automātisko kārbu. Piemēram, 2012.gadā no kopā vairāk nekā 12 miljoniem pārdoto un/vai reģistrēto jauno automašīnu Eiropā tikai 19% jeb nedaudz vairāk nekā 2,2 miljoni bija ar automātisko kārbu.

2020.gadā no 11,6 miljoniem pārdoto un/vai reģistrēto jauno vieglo transportlīdzekļu automātiskās kārbas īpatsvars uzkāpis jau līdz 50% jeb ap 5,8 miljoniem. No Eiropas valstīm visvairāk auto ar automātisko pārnesumkārbu pārdots un/vai reģistrēts Norvēģijā - proporcija tur uzkāpusi līdz pat 97%.

Tāpat apkopojuma autori norādījuši, ka automātiskās kārbas izmantošana pēdējo gadu laikā palielinās visās vieglo automobiļu kategorijās, kas liecina, ka arvien vairāk ražotāji izvēlas radīt automašīnas ar automātisko kārbu. Tomēr Latvijā, šķiet, vēl būs nedaudz jāuzgaida, lai tiktu līdz, piemēram, Norvēģijas līmenim, jo, saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas izdoto pārskatu par automašīnām Eiropā, Latvijā apritē šobrīd visvairāk ir vairāk nekā 10 gadus vecas automašīnas. Tas nozīmē, ka vairums iedzīvotāju pārvietojas ar vecākiem transportlīdzekļiem, kas ražoti laikā, kad automātiskās pārnesumkārbas vēl tikai lēnām ieguva popularitāti. Šie dati sakrīt arī ar CSDD publicēto informāciju. Viņu statistikas apkopojums liecina, ka reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums ir 14,4 gadi, turklāt kopš 2017.gada tas stabili palielinās.

Raugoties no autoražotāju viedokļa, daži uzņēmēji jau ir nolēmuši vispār atteikties no manuālās kārbas un turpināt ražot tikai automašīnas ar automātisko kārbu.

Piemēram, viens no lielākajiem auto ražotājiem Eiropā "Mercedes-Benz" pavisam nesen paziņoja, ka no 2023.gada pilnībā plāno pārtraukt ražot automašīnas ar mehānisko pārnesumkārbu.

Uzņēmums gan neatklāja precīzas detaļas, kad tieši ražošana varētu tikt pilnībā pārslēgta, norādot, ka nevar šādu informāciju atklāt saviem konkurentiem. Ar līdzīgu paziņojumu jau pagājušajā gadā nāca klajā arī "Volkswagen". Uzņēmums pauda, ka plāno līdz 2030.gadam pakāpeniski atteikties no automašīnām ar manuālo kārbu, skaidrojot, ka viņi paredz, ka līdz 2030.gadam ap 70% no visām pārdotajām automašīnām Eiropā būs elektriskās vai hibrīdmodeļi.

Vienlaikus Latvijā, šķiet, šī transformācija notiek salīdzinoši lēnāk. Piemēram, paraugoties uz kopējo statistiku par iegūtajām autovadītāja apliecībām, skaits saglabājies salīdzinoši nemainīgs gadu no gada. Arī tādu, kas izvēlētos iegūt BE kategorijas apliecību (dod tiesības vadīt tikai automobiļus ar automātisko pārnesumkārbu), nav pārāk daudz. Iespējams, vismaz pagaidām starp jaunajiem autovadītājiem valda pārliecība, ka jāiegūst B kategorijas vadītāja apliecība, jo tā dod tiesības vadīt auto gan ar mehānisko, gan automātisko pārnesumkārbu, pretēji BE kategorijai.

Tāpat par to liecina fakts, ka vismaz pagaidām CSDD reģistrēto vieglo automašīnu skaits ar manuālo kārbu ir par nedaudz vairāk kā 70 tūkstošiem augstāks nekā ar automātu.

 

"Automāts tomēr dod zināmu komfortu, īpaši pilsētā, nav visu laiku jārausta tas kloķis vai jāspaida sajūgs," nosmej Mārtiņš. Viņš ir pārliecināts, ka vismaz pagaidām Latvijā manuālā pārnesumkārba nekur nepazudīs un vēl kādu brīdi cilvēki noteikti pārvietosies ar tādiem automobiļiem. Taču tas nenozīmē, ka ilgtermiņā lietas nevarētu mainīties. Arī viņš pats piedzīvojis pārmaiņas, kad izvēlējās nomainīt savu auto ar mehānisko kārbu, pret jaunu - ar automātisko. Tas viss komforta un ērtības vārdā. Viņu, šķiet, pārāk nesatrauc "kontroles saglabāšana" pār savu auto - tam viņam ir otra mašīna, kurai ir gan kloķis, gan trīs pedāļi.

"Manuāļi ir tāda lēni izmirstoša suga, taču paies ļoti ilgi laiks, līdz tos aizvietos," viņš piemetina.

Mārtiņš uzsver, ka ne tikai auto ar automātisko kārbu varētu kļūt arvien populārāki, bet arī elektroauto. Tāpēc pēc ilgāka laika varbūt arī samazināsies automašīnu ar automātisko pārnesumu izmantošana un tās vietā arvien vairāk cilvēku izvēlēsies elektroauto. Pagaidām gan šāda nomaiņa Latvijā šķiet vēl nereālāka par manuālās kārbas aizstāšanu ar automātisko. Pēc pēdējiem CSDD statistikas datiem no teju 950 tūkstošiem Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu vien nieka četri tūkstoši jeb aptuveni 0,4% darbojas ar elektrību.

Tēmas
Uz augšu