Pēc "Elering" ziņojuma, Igaunijā elektroenerģijas padeves problēmas ziemā ir mazticamas, jo Baltijas valstīs ir pietiekamas ražošanas jaudas, lai spētu nosegt arī lielu slodzi. Tomēr ar vienu ražošanas jaudu vien ir par maz - elektroenerģijas ražošanai vēl ir nepieciešama arī degviela, un tas situāciju reģionā padara saspringtu.
Ja ar slānekļa gāzi Ida Vīrumā viss ir kārtībā un "Eesti Energia" var uzturēt savas Narvas elektrostacijas vēl vairākus gadus, tad ar dabasgāzi, kas ir viens no galvenajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem ziemā, Latvijā un Lietuvā situācija ir kritiska.
Pirmdien Inčukalna gāzes krātuvē Latvijā, kas apkalpo visas Baltijas valstis un Somiju, bija tikai 12,06 teravatstundas gāzes, kas sastāda 55% no gāzes krātuves apjoma. Salīdzinājumam - šajā laikā pērn gāzes krātuve bija aizpildīta par 75%, tas ir - bija par 4,5 teravastundām vairāk. Februāra beigās bija palikušas 5,5 teravatstundas gāzes.
Tāpat arī neizskatās, ka Inčukalna gāzes krātuves rezerves sāks pieaugt lielā tempā.
