Kāpēc Kosova joprojām ir viena no Eiropas “pulvera mucām”
Kosovas valsts karogs. Foto: Shutterstock
Linda Anna Dāldere
, TVNET Ārvalstīs | KLIK žurnāliste
Kāpēc Kosova joprojām ir viena no Eiropas “pulvera mucām”
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 4

Trīs desmitgades pēc Dienvidslāvijas sadalīšanās konflikti starp iesaistītajām tautām turpinās. 2008. gadā Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas, taču Serbija joprojām nav gatava piekāpties teritorijas zaudēšanai. Šī gada Krievijas iebrukums Ukrainā ir kalpojis par jaunu dzirksteli ilgstošajā konfliktā, kas šomēnes atkal radījis bažas par potenciālu vardarbības uzliesmojumu.

Kosovā šobrīd dzīvo aptuveni 93% etnisko albāņu un vien pāris procentu serbu. Pirms kara, kas izcēlās 90. gadu beigās, serbu skaits tagadējā Kosovas teritorijā bija relatīvi lielāks, un Serbija joprojām neatzīst šīs valsts neatkarību, kā arī uzstāj, ka serbu minoritātei ir jāsaglabā īpašas tiesības. Šogad par konflikta uzliesmojuma iemeslu kļuva kārtējais Kosovas valdības solis, lai konsolidētu savu neatkarīgo valsti – likums, kas uzliktu par pienākumu Kosovā dzīvojošajiem serbiem izmantot auto reģistrācijas numurus ar kodu “RKS” (kas apzīmē Kosovas Republiku) un, ieceļojot Kosovā ar Serbijā izdotiem personu apliecinošiem dokumentiem, aizpildīt speciālu pieteikuma formu, lai saņemtu speciālu 90 dienas derīgu pagaidu dokumentu.

Kosovas autoritātes šo likumu uzskatīja par samērīgu atbildes reakciju Serbijas līdzīgajai politikai, taču daudzi Kosovas serbi to uztvēra kā vēl vienu mēģinājumu atņemt viņiem nacionālo identitāti un piespiest atzīt piederību viņuprāt nelikumīgajam valstiskajam veidojumam. Jūlija beigās sadusmotie serbi Kosovas ziemeļos sāka bloķēt ceļus un konflikta karstumā pat raidīja šāvienus uz policiju. Reaģējot uz protestiem un sadursmēm, Kosovas premjerministrs Albins Kurti apsūdzēja Serbiju iebrukuma plānošanā, savukārt Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs brīdināja, ka Kosovas varasiestādēm jāizbeidz vajāt serbus ar aizbildinājumu par kādu kriminālu grupējumu apkarošanu.

Sestdien Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels “Twitter” vidē paziņoja, ka ES organizēto sarunu procesā Serbija un Kosova panākušas vienošanos, kas atrisina domstarpības par ieceļošanas dokumentiem. Ziņots, ka vienošanās ietvaros Serbija pirmo reizi piekritusi atzīt Kosovā izdotos personu apliecinošos dokumentus, ko daži jau uztvēruši kā nopietnu soli pretī Kosovas statusa atzīšanai. Taču šīs vienošanās nozīmi vērtēt vēl ir pāragri, jo pagaidām nav atrisināts pat jautājums par auto reģistrācijas numuriem, tāpat kā fundamentālās domstarpības par reģiona statusu un serbu minoritātes tiesībām.

Tēmas
Uz augšu