Tas, ka boļševiki pēc uzvaras pār caru sāka izmantot mākslu savu ideju izplatīšanai, nav noslēpums nevienam. Mākslai nācās iznākt no elitisma kulisēm un kalpot partijai un vadonim pēc politiskās diktatūras noteikumiem. Pavisam atklāti un neslēpjoties. Pirms 100 gadiem sākās šādas avangarda mākslas uzplaukuma periods Austrumeiropā un tās ideoloģisms uzrunāja arī māksliniekus citur pasaulē. Kino un tēlniecība kļuva par Ļeņina propagandas pirmajiem emocionālās iedarbības balstiem. Tie bija jābūt klātesošiem cilvēku ikdienā un jāveido ideoloģiskā doma.