Šobrīd nevar apgalvot, ka lielāka alga neapstrīdami noved pie labākiem deputātiem un efektīvākiem lēmumiem.
No vienas puses, zems atalgojums neļauj piesaistīt augsti kvalificētus kandidātus, kuri, piemēram, privātuzņēmumos pelnīs atbilstoši viņu prasmju līmenim, savā pētījumā norāda ekonomisti Alesandro Fedele un Pjerpaolo Džannokolo.
Viņi secina, ka plaisa starp deputātu un darba tirgus algu samazinās, ja to paaugstina pirmajiem. Rezultātā par krēslu parlamentā sacenšas prasmīgākie kandidāti. Turklāt pieaugs politiskā darba vērtība, tāpēc sagaidāms, ka politiķis savu darbu veiks labāk, lai tiktu pārvēlēts.
No otras puses, algu celšanas, gluži pretēji, var piesaistīt politiskajam darbam zemākas kvalitātes kandidātus vai kandidātus bez pienācīgas motivācijas. Kā apgalvo ekonomists Timotijs Beslijs, daļa politiķu ir gatava strādāt par nedaudz zemāku atlīdzību nekā privātuzņēmumos, jo viņus motivē tieši politiskā aktivitāte. Piemēram, iespēja dot savu ieguldījumu sabiedriski nozīmīgu problēmu risināšanā.
Ja algas pieaugs, turpina viņš, daži jaunie kandidāti reaģēs tikai uz finansiāliem stimuliem. Tas, savukārt, var negatīvi ietekmēt viņu politisko lēmumu atbilstību sabiedriskajiem uzdevumiem. Turklāt augsts atalgojums var piesaistīt daudzus nekvalificētus kandidātus, kurus vēlētājiem varētu būtu grūti nošķirt.
