Spļāviens sejā, lamuvārdu izvirdumi un pavērsts stroķis – vai pacientiem ir visatļautība pret ārstiem?

Vita Daukste-Goba
, TVNET Ziņas | KLIK redaktore
Spļāviens sejā, lamuvārdu izvirdumi un pavērsts stroķis – vai pacientiem ir visatļautība pret ārstiem?
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 9
Foto: Shutterstock

“Ja divdesmitgadīgs šmurgulis ārstus var saukt par miskastniekiem, saka mums un aprūpes personālam, ka mūsu vieta ir miskastē, jūs te vairāk nestrādāsiet… Man gribētos viņa vecākiem paskatīties acīs un pajautāt: ar ko viņi savā dzīvē ir nodarbojušies?" tā anesteziologs reanimatologs Roberts Fūrmanis.

Kā atminas ārsts, šovasar bijis gadījums, kad kāds jaunietis uz ielas ārstniecības personām, kas bija darba formās, piedraudēja ar ieroci. 

"Jautājums ir par to: kā mums kā mediķiem nodrošināt pašaizsardzību? Kā mums aizsargāties, ja, ierodoties norādītajā adresē, mums uzbrūk ar nazi vai ieroci? Mums ir bijušas situācijas, kad fiziski atlētisks cilvēks, kurš nodarbojas ar cīņas sportu, mums ir uzbrucis."

Sarunā ar portālu TVNET anesteziologs reanimatologs Roberts Fūrmanis stāsta, ka pacientu attieksme pret viņu kā ārstniecības personu bijusi dažāda.

“Viss atkarīgs no tā, kas viņiem kaiš. Tie, kuri ir kritiski slimi, nekādu attieksmi nevar paust, viņš ir slims, cīnās par savu dzīvību. Taču ir arī specifiski pacienti, kas ir apreibinošo vielu ietekmē, - tie mēdz būt agresīvi, esam pat izsaukumos pašaizsargājušies, lai pasargātu savu veselību, dažos gadījumos pat dzīvību,” stāsta Fūrmanis. Kā atminas ārsts, šovasar bijis gadījums, kad kāds jaunietis uz ielas ārstniecības personām, kas bija darba formās, piedraudēja ar ieroci. “Viņu aizturēja Valsts policija, ir ierosināta lieta. Ir bijušas arī citas reizes, kad policisti mums ir nākuši palīgā. Jautājums: kā mums kā mediķiem nodrošināt pašaizsardzību? Kā mums aizsargāties, ja, ierodoties norādītajā adresē, mums uzbrūk ar nazi vai ieroci? Mums ir bijušas situācijas, kad fiziski atlētisks cilvēks, kurš nodarbojas ar cīņas sportu, mums ir uzbrucis. Gados jaunākās kolēģes bija tā nobijušās, ka iemuka istabā un ieslēdzās, kas, protams, no bēgšanas viedokļa nav pareizi - jāskrien uz izeju. Kā no šāda aizsargāties? Tikai mūsu pašu veiklība mūs paglāba no smagām traumām.”

Tēmas
Uz augšu