Inguna Sudraba ar motorzāģi un Ainārs Šlesers ar buldozeru - kā Latvijas politiķi "zvejo" vēlētāju balsis
Foto: Toms Lūsis/TVNET
Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
Inguna Sudraba ar motorzāģi un Ainārs Šlesers ar buldozeru - kā Latvijas politiķi "zvejo" vēlētāju balsis
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 3

Latvijā pavisam drīz gaidāmas 14. Saeimas vēlēšanas, un Latvijas publiskā telpa šobrīd pārsātināta ar politisko reklāmu. Tomēr ar katrām Saeimas vēlēšanām, balsstiesīgais dodas pie balsošanas urnām mazāk un mazāk. Kāpēc tā? Atbildēt uz šo un citiem jautājumiem TVNET tiešsaistes portāls KLIK aicināja politiskās komunikācijas ekspertu un politiskās reklāmas kolekcionāru Didzi Rudmani, kurš veido Twitter kontu @agitacija (Politiskā reklāma Latvijā).

Protams, priekšroku šī tirgus specifika dod tieši tām partijām, kas jau iekļuvušas Saeimā. Protesta partijas tas savukārt mudina izcelties ar radošiem risinājumiem. Rudmanis skaidro, ka protesta partijas Latvijā ienāk katrā vēlēšanu ciklā. Viņš min tādus piemērus kā “Zīgeristi”, “Zatlera reformu partija”, arī “Jaunā konservatīvā partija”, un šajā vēlēšanu ciklā – “Latvija pirmajā vietā” ir tikai daži piemēri no neskaitāmajiem spēlētājiem. Šie politiskie spēki pārvērš sabiedrības protestu politiskajā kapitālā, un tā ir normāla demokrātiska procesa sastāvdaļa. Šo protesta partiju politiskās komunikācijas stratēģiju raksturo vairākas fundamentālas atšķirības no “sistēmiskajām” partijām, kas jau ievēlētas Saeimā.

Protesta partijas ar savu komunikāciju rada ticību, ka kaut kas var mainīties. Tās demonstrē kustību, “vilni” – ka kaut kas notiek! Šīs partijas ar vēlētājiem tiekas nevis vairāk, bet publiskāk. Protesta partijas finansējumu saņem lielākoties no ziedojumiem, tāpēc tās nevar atļauties tik daudz apmaksāto reklāmu, kā partijas, kas jau nonākušas Saeimā. Šīm partijām ir lielāks uzsvars uz kopienas iesaisti.

Tēmas
Uz augšu