Viena no šausminošākajām un bēdīgi slavenākajām neatrisinātajām mistērijām Vācijas vēsturē norisinājās vientulīgā lauku saimniecībā Bavārijā – sauktā par Hinterkaifeku. Saimniecība piederēja Grūberu ģimenei, kas sastāvēja no saimnieka Andrēasa, viņa sievas Kezīlijas, pieaugušās meitas Viktorijas un diviem viņas bērniem – 7 gadus vecās Kezīlijas un 2 gadus vecā Josefa. Kopā ar ģimeni dzīvoja arī kalpone Marija Baumgartnere. 1922. gada aprīlī tika atrasti visu ģimenes locekļu līķi – noslepkavoti visšaušalīgākajā veidā. Kas un kāpēc tik brutāli nogalināja ģimeni, joprojām nav zināms.
Kad policija iztaujāja ģimenes bijušo kalponi, viņa apgalvoja, ka māja ir apsēsta, jo bēniņos nemitīgi esot bijuši dzirdami trokšņi, kā arī bieži esot bijusi sajūta, ka kāds viņu novēro.
Lai arī Andrēass viņai neticēja, tomēr arī viņš dažas dienas pirms traģiskajiem notikumiem bija stāstījis par dīvainiem notikumiem mājās. Viņš esot atradis avīzi, kuru nebija pircis, kā arī sniegā redzējis pēdu nospiedumus, kas vienā virzienā veduši no meža uz saimniecību. Nevienam no ģimenes locekļiem nebija ne jausmas, kurš šīs pēdas tur atstājis.