Viss sākās kādā 1876. gada februāra dienā, kad Karolīna, atgriežoties no skolas, gāja pār aizsalušu upi. Uz ledus viņa paslīdēja un stipri sasita galvu. Dažos ziņojumos pat vēstīts, ka krītot viņa ielauza ledu un ievēlās saltajā ūdenī, tomēr spēja tikt ārā no ūdens un nonākt mājās. Tur viņas tēvs ātri apskatīja meitu, tomēr neko vairāk par dažiem sasitumiem neatrada. Šķita, ka Karolīnai viss ir vislabākajā kārtībā.

Tā gan gluži nebija. Nākamajās dienās pēc nelaimīgā kritiena Karolīna sūdzējās par galvassāpēm un pieaugošām, nemitīgām zobu sāpēm.