/nginx/o/2022/05/17/14556762t1hea91.jpg)
Latvijas jaunākajām paaudzēm raksturīga savdabīga izpratne par politiku un to, kas tajā svarīgs. Tomēr jaunieši Latvijas politiskajos procesos, tajā skaitā vēlēšanās, piedalās reti. Piemēram, 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās vien 32,9% no balsstiesīgajiem vēlētājiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem un 36,6% no balsstiesīgajiem vecuma grupā no 25 līdz 34 gadu vecumam. Ar krietni lielāku vēlēšanu aktivitāti izceļas cilvēki vecuma grupā no 65 līdz 74, uz vēlēšanām dodoties pat 62,2% no balsstiesīgajiem. Paradoksālā kārtā par Latvijas nākotni arī šajās vēlēšanās, visticamāk, lems cilvēki, kas tajā nemaz nepiedalīsies.
Par spīti apbēdinošajai statistikai, 14. Saeimas piekšvēlēšanu kampaņās par jautājumiem, kuri skar jauniešu politiskās prioritātes, tiek runāts ļoti maz. Protams, tie jautājumi, kas saistīti ar izglītību un valsts kopīgo ekonomisko izaugsmi, ir nozīmīgi visām paaudzēm. Partiju sarakstos aizvien biežāk figurē jaunākas un jaunākas sejas, sniedzot cerību, ka jaunieši vismaz kaut kādā veidā tieši varētu tikt pārstāvēti parlamentā. Vai ar to pietiek, lai mobilizētu tos doties pie vēlēšanu urnām jau 1. oktobrī? Atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem lūdzām piecus Latvijas viedokļu līderus, kas dzimuši digitālajā laikmetā.