Sadarbība kā slazds: kāpēc draudzība ar Ķīnu ne vienmēr atmaksājas
Foto: Reuters/SIPA/Scanpix, Shutterstock, TVNET kolāža
Jānis Ieviņš
Sadarbība kā slazds: kāpēc draudzība ar Ķīnu ne vienmēr atmaksājas
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 9

"Fausta vienošanās" jeb līgums ar nelabo - tā ir analoģija savu vērtību notirgošanai apmaiņā pret bagātību vai varu. 21. gadsimtā tā var raksturot Ķīnas Tautas republikas piedāvāto sadarbības modeli, kurā no pirmā acu uzmetiena abas valstis ir ieguvējas. Taču, palūkojoties tuvāk, sadarbībai ar Ķīnu ir savas ēnas puses. Rakstā apskatīsim Ķīnas ietekmes negatīvās puses un to, kāpēc valstīm jābūt piesardzīgām, veidojot attiecības ar Ķīnu.

Ķīna mēdz piekopt tā saukto slazdu diplomātiju. Ķīna piedāvā aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem. Taču, kad partneris - parasti tā ir kāda nabadzīga valsts - parādu nevar atdot, pret to tiek vērsti ekonomiskie un politiskie ieroči. Piemēram, 2017.gadā nespējot atmaksāt savu parādu, Džibutija bija spiesta savā teritorijā pieņemt Ķīnas militāro bāzi. Tajā pašā gadā Šrilanka, nespējot atdot parādu, savu lielāko ostu nodeva Ķīnai lietošanā uz 99 gadiem.

Tēmas
Uz augšu