Augusta sākumā izskanēja neoficiāla informācija, ka Irāna un Krievija varētu būt vienojušās par kaujas dronu piegādēm. Irāna sākotnēji liedzās, ka tā būtu gatava sūtīt dronus Krievijai, taču – jau mēneša beigās “The Washington Post” ziņoja, ka Krievijā tomēr ir nonākuši vairāki bezpilota lidaparāti no Irānas.
Mūsdienu karā liela nozīme ir tehnoloģijām – it īpaši tas attiecas uz ierīcēm, kas palīdz izlūkošanā un pretinieka pārsteigšanā no gaisa. Agrāk kaujas bezpilota lidaparāti bija vienīgi “izredzēto armiju” bruņojumā, taču tagad šāda veida lidaparātus izmanto arī mazāku valstu armijas.
Krievija un droni
Šeit jārunā par Krievijas iesaisti karadarbībā Sīrijā. Šeit 2018. gadā Krievijas dronu flote ļāva Krievijai nodrošināt visus nepieciešamos izlūkošanas datus, novērošanu, kā arī veikt dažādas misijas, piemēram, asistējot artilēristiem ar mērķu noteikšanu, kas Krievijas spēkiem ļāva gūt nozīmīgus panākumus.
Četrus gadus vēlāk Krievija uzsāka brutālu un neizprovocētu karu pret kaimiņvalsti Ukrainu, un bija paredzēts, ka Krievija arī Ukrainā rīkosies līdzīgi kā Sīrijā – kaujas laukā efektīvi izmantojot bezpilota lidaparātus.
Tomēr Ukrainā “kaut kas nogāja greizi”. Krievija, lai arī izmantoja dronus uzbrukumos Ukrainas pozīcijām, pusgada laikā ir zaudējusi teju 900 dronu. Turklāt Rietumvalstu sankciju dēļ Maskavai ir ļoti grūti atjaunot savu bezpilota lidaparātu floti.
5. septembrī medijos izskanēja informācija par to, ka augustā ik dienas Ukrainas spēki notriekuši vidēji ap 50 dronu.
/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)