Sen jau ierasts, ka dažādos vēstures ierakstos aiz uzvārda iekavās ierakstīti kādi trīs nosaukumi – piemēram: Pēteris Šmits, 1869-1938 (valodnieks, etnogrāfs, foklorists), kur zem katra vārda noteikti ir spožs stāsts. Šmita gadījumā aiz “valodnieka” slēpjas kas neiedomājami eksotisks, kaut mēs par viņu varbūt zinām tieši folkloras virzienu.
Bet Pēteris Šmits izstrādāja pilnīgi jaunu ķīniešu valodas pasniegšanas metodiku, ko vēlāk ieviesa arī Pēterburgas Austrumu valodu institūtā.