1916.gadā nākamais rakstnieks tika nosūtīts karot uz Franciju un ir piedalījies Sommas kaujās. Divi viņa tuvākie draugi gāja bojā frontē, un viņš pats redzēja kara nejēdzības tuvplānā. Ierakumos rakstnieks smagi saslima un tika nogādāts uz lazareti. Pēc visa piedzīvotā viņš nolēma sākt rakstīt. Studēja somu, islandiešu sāgas, grieķu mītus, leģendu par Artūru, ģermāņu teikas un pasakas par maģiskajiem zobeniem un gredzeniem. Pirmā darba uzrakstīšana norisinājās ātri. To nosauca „Silmariljons“, un sižeta pamatā bija mīts par par notikumiem sešos periodos; par Godolīnas pazušanu un traģisko varoni Turinu Turambaru un viņa bezcerīgo cīņu un bojāeju. Par mīlas pāri, kas dejo burvju mežā. Pēdējā aina esot noskatīta reālajā dzīvē. Jo viņa sieva esot dejojusi mežā Jorkšīrā, un šo ainu autors arī iekļāvis literārajā darbā.