Nozagtie burgeri: kā Rejs Kroks no mazās Makdonaldu ēstuves veselu impēriju izveidoja
Foto: TVNET kolāža
Elza Apkalne
, Autors
Nozagtie burgeri: kā Rejs Kroks no mazās Makdonaldu ēstuves veselu impēriju izveidoja
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 3

75 miljoni dolāru dienā. Tieši tik daudz peļņas šobrīd ienes ātrās ēdināšanas restorānu tīkls, kas izpleties pa visu pasauli. Vienā sekundē tiek pārdoti vairāk nekā 75 burgeri, un tas ir iespējams, tikai pateicoties organizētajai sistēmai restorānu virtuvēs, kuru 1948. gadā ieviesa Ričards un Moriss Makdonaldi. Kad piena kokteiļu mikseru tirgotājs Rejs Kroks 1954. gadā iepazinās ar brāļiem Makdonaldiem, viņš saprata, ka mazajam biznesam ir daudz lielāks potenciāls, un, kā vēsta filmas "The Founder" sauklis: "Viņš paņēma viņu ideju, un Amerika to apēda kā karstu pīrādziņu."

Kā brāļi Makdonaldi sāka savu biznesu

Brāļi Makdonaldi atvēra savu pirmo ēstuvi 1940. gada 15. maijā Sanbernardino pilsētā Kalifornijā. Galvenais ēdiens piedāvājumā bija lēni uz oglēm gatavots bārbekjū, un vienīgās sēdvietas bija ārpusē, jo Makdonaldu bizness darbojās kā "drive-in" jeb iebraucamā vieta, kur viesmīles dodas pieņemt apmeklētāju pasūtījumus pie viņu mašīnām stāvlaukumā.

Bizness bija ienesīgs, un Makdonaldi nopelnīja tam laikam pieklājīgu summu - 200 000 ASV dolāru gadā. Taču pēc II pasaules kara iebraucamo vietu konkurence Kalifornijā strauji sāka pieaugt un Makdonaldi pamanīja, ka 80% no peļņas iegūst tieši no hamburgeriem.

"Jo vairāk mēs koncentrējāmies uz bārbekjū pārdošanu, jo vairāk hamburgeru mēs pārdevām," esot teicis Ričards Makdonalds, saskaņā ar Džona F. Lova grāmatu "McDonald's: Behind the Arches". Un tā 1948. gadā ēstuve uz trīs mēnešiem tika slēgta, bet Makdonaldi izstrādāja jaunu koncepciju.

Pirmkārt, ēdienu varēja pasūtīt tikai pie lodziņa, un tas ļāva ietaupīt uz 20 viesmīļu rēķina, kuri iepriekš devās pieņemt pasūtījumus pie mašīnām. Otrkārt, šķīvji un galda piederumi tika nomainīti pret ietinamo papīru un papīra glāzēm, kas nozīmēja, ka vairs nebija nepieciešamības pēc trauku mazgātājas. Treškārt, ēdienkarte sastāvēja tikai no deviņām opcijām: hamburgeriem, čīzburgeriem, trīs veidu limonādes, piena, kafijas, kartupeļu čipsiem un pīrāga. "Mūsu jaunā koncepcija bija balstīta uz ātrumu, zemākām cenām un apjomu," paskaidroja Ričards Makdonalds.

Pirmais "McDonald’s" Sanbernardino
Pirmais "McDonald’s" Sanbernardino Foto: publicitātes
Foto: ekrānuzņēmums no IMDb.com The Founder (2016)

Brāļi smēlās iedvesmu Henrija Forda automašīnu ražotnē izstrādātajā montāžas līnijā un radīja savu "ātrā servisa sistēmu", mehanizējot ceļmalas burgeru ēstuves virtuvi. Katrs no 12 cilvēku lielās darbinieku komandas specializējās noteiktos uzdevumos, un liela daļa pasūtījumu tika sagatavoti jau iepriekš. Visi hamburgeri tika pasniegti ar kečupu, sinepēm, sīpoliem un diviem marinētiem gurķiem, un tiem klientiem, kuri vēlējās kādu no sastāvdaļām mainīt, bija jārēķinās ar papildus gaidīšanas laiku. Ričards Makdonalds uzsvēra:

"Ja tu dod klientiem iespēju izvēlēties, ir jārēķinās, ka zaudēsi ātrumu."

Sākums burgeru ēstuvei bija pagrūts, jo atlaistie viesmīļi atriebās, ceļot neslavu, taču Makdonaldu brāļi nepadevās, nomainīja kartupeļu čipsus pret frī kartupeļiem, kā arī ieviesa ēdienkartē trīskāršos piena kokteiļus un drīz vien kļuva iecienīti un populāri kā ģimenei draudzīga ēstuve, kur iespējams iegādāties garšīgus burgerus par 15 centiem gabalā.

Reja Kroka ceļš līdz virsotnei

Rejs Kroks jau pusaudžu vecumā bija iemācījies nozīmīgu dzīves patiesību: ne vienmēr ir jāsaka taisnība, ja tā var traucēt sasniegt mērķi. 15 gadu vecumā, samelojot par savu vecumu, Kroks sāka mācīties par Sarkanā Krusta ātrās palīdzības šoferi. 1918. gadā viņš tika nosūtīts uz Franciju, kur I pasaules kara laikā dienēja ātrās palīdzības A nodaļā. Rejs Kroks šajā laikā iepazinās ar vēl kādu pusaudzi no Ilinoisas, kurš tieši tāpat bija samelojis par savu vecumu. Tas bija neviens cits kā Volts Disnejs, tādējādi apliecinot, ka ambiciozas personības domā un rīkojas līdzīgi – viņi negaida pareizo laiku, bet rīkojas. Vēl viena mācība, ko vērts pārņemt no Kroka, ir tas, ka vērts dibināt sakarus. Jo, lai arī pēc kara viņš ar Disneju daudz nesazinājās, trīsdesmit gadus vēlāk Kroks uzrunāja seno cīņu biedru ar piedāvājumu Disneja atrakciju parkā izvietot "McDonald’s" restorānu.

Rejs Kroks pēc dienesta beigām par nodarbošanos izvēlējās tirgotāja amatu. 17 gadus viņš nostrādāja "Lily Tulip Cup Company", slēdzot darījumus par papīra krūzīšu vairumtirdzniecību. Kroks reizumis esot piestrādājis arī kā pianists vai dīdžejs vietējā Ilinoisas radiostacijā, lai savilktu galus karjeras sākumā. Papīra krūzīšu tirgotāja amatu Kroks nomainīja pret kļūšanu par ceļojošo aģentu, kurš tirgoja piena kokteiļu mikserus. Tie nebija vienkārši mikseri, bet gan salīdzinoši jaudīgas mašīnas, kas vienlaikus spēja uzjaukt piecus kokteiļus. Mikseri bija tam laikam diezgan dārgs prieks un maksāja 150 ASV dolārus gabalā, tāpēc Kroks bija pārsteigts, kad 1954. gadā saņēma pasūtījumu no brāļiem Makdonaldiem, kuri vēlējās iegādāties uzreiz veselus astoņus aparātus. "Viņš bija neliela auguma, bet ar varenu balsi," pirmo tikšanos ar Kroku atceras Ričards Makdonalds. "Viņš teica:

"Mani sauc Rejs Kroks", un mēs ar brāli uzreiz jutāmies iespaidoti. Viņš bija ļoti pārliecinošs un agresīvs. Tieši tāds tips, kurš spētu pārdot jebko."

Rejs Kroks
Rejs Kroks Foto: publicitātes
Foto: ekrānuzņēmums no IMDb.com The Founder (2016)
Foto: Ričards un Moriss Makdonaldi
Foto: ekrānuzņēmums no IMDb.com The Founder (2016)

"Tajos laikos neviens nepirka uzreiz astoņus multi mikserus, kas paredzēti tikai vienai kompānijai," stāsta Kroks dokumentālajā filmā par "McDonald’s". "Es ierados pie viņiem un biju sajūsmā. Viņi tirgoja hamburgerus par 15 centiem, frī kartupeļus par 10 centiem un piena kokteiļus par 20 centiem gabalā, un principā tā arī bija visa ēdienkarte. Es uzreiz sapratu, ka šis ir bizness, kurā vēlos iesaistīties." Un to Kroks arī nekavējās darīt, piedāvājot kļūt par "McDonald’s" restorānu franšīzes aģentu atlīdzībā pret nelielu peļņas daļu no katra darījuma. Makdonaldi jau bija pārdevuši vairāk nekā 20 franšīzes un paši atvēruši astoņus restorānus, taču viņu iepriekšējais franšīzes aģents Bils Tansijs bija aizgājis no darba veselības problēmu dēļ, tāpēc Kroka piedāvājums nāca tieši laikā.

Pirms atvēra franšīzes restorānu Ilinoisā, Krokam bija jāizpērk tiesības no "Frejlack Ice Cream Company", kuriem iepriekš Makdonaldi tās bija pārdevuši par 5000 ASV dolāriem. Krokam gan tas izmaksāja 25 000 ASV dolārus un gandrīz iedzina viņu bankrotā, taču 1955. gadā viņš atvēra pirmo no daudzajiem restorāniem. Kroks bija strādīgs vīrs un ieviesa restorānos standartizāciju, automatizāciju un disciplīnu.

Viņš rūpīgi izvērtēja potenciālos franšīzes īpašniekus, kā arī lika tiem apmeklēt tā saukto "Hamburgeru Universitāti" Ilinoisā, kur bija jāiziet apmācības, lai saņemtu grādu "hamburgeroloģijā" ar "specializāciju frī kartupeļos".

Makdonaldu brāļi baudīja Kroka darba augļus, taču zelta arkas un apmeklētājiem redzamā statistika par to, cik daudz hamburgeru katrā restorānā ir pārdots, gan bija Ričarda Makdonalda idejas. Taču kopumā agresīvais pārdevējs ar konservatīvajiem brāļiem pārāk labi nesapratās. Makdonaldu brāļi nevēlējās ļaut Rejam ieviest izmaiņas pamatkoncepcijā, un "bija gandrīz tā, ka viņi cerēja – es izgāzīšos," Kroks rakstīja savā 1977. gadā iznākušajā autobiogrāfijā "Grinding It Out".

Foto: Shutterstock

Zaudēt uzvārdu un biznesu – Kroks atstāj brāļus aiz borta

Rejs iepazinās ar finanšu ekspertu Hariju Sonnebornu, kurš atklāja, kā iespējams pelnīt lielāku naudu no franšīžu tirdzniecības. Un tas bija nekustamais īpašums. Tika izveidota "Franchise Realty Corporation" ("McDonald's Corporation" priekšgājēja), kas nodrošināja Kroku ar nomas vai īpašuma tiesībām uz zemi, uz kuras tika atvērti "McDonald’s" restorāni. Restorānu franšīžu īpašnieki Krokam maksāja ikmēneša nomas maksu par zemi vai arī procentus no ieņēmumiem. Tas ļāva Krokam iegūt lielāku kontroli par jaunatvērtajiem "McDonald’s" restorāniem un peļņu, kas palīdzēja 1961. gadā izpirkt visas brāļu Makdonaldu daļas un iegādāties kompāniju par 2,7 miljoniem ASV dolāru.

Vienošanās paredzēja, ka Krokam ir tiesības uz kompānijas nosaukuma jeb Makdonaldu uzvārdu, par ko viņš maksātu 0,5% no kompānijas peļņas, savukārt brāļi uzstāja, ka nepārdos Sanbernardino restorānu Krokam. 0,5% no peļņas 1977. gadā brāļiem būtu ienesuši 15 miljonus, bet 2012. gadā veselus 305 miljonus ASV dolāru.

"Ja viņi savas kārtis būtu izspēlējuši pareizi, tie 0,5% būtu padarījuši viņus ļoti, ļoti bagātus,” atklāj Kroks. Taču brāļi Makdonaldi bija stūrgalvīgi, bet Rejs Kroks – ļaunatminīgs.

Savu pašu pirmo restorānu Makdonaldi varēja paturēt, taču vienošanās par 0,5% tika noslēgta mutiski.

Kroks uzstāja, ka Sanbernardino restorānam jāmaina nosaukums, jo tas nav daļa no "McDonald’s Corporation", un tā brāļi bija spiesti ēstuvi nosaukt par "Big M", kā arī iztaisnot zelta arkas "M" burta formā. Taču Krokam ar to nepietika – viņš atvēra jaunu "McDonald’s" restorānu netālu no "Big M", un Makdonaldu bizness nespēja mēroties spēkiem ar plašo popularitāti ieguvušo zīmolu, kas lepojās ar viņu uzvārdu. Filmā "The Founder" aktiera Maikla Kītona atveidotais Rejs Kroks saka:

"Zini, līgumi ir kā sirdis. Tie ir radīti, lai tiktu lauzti." 

Un tieši tas notika ar bēdīgi slavenajiem 0,5% - Makdonaldi nesaņēma ne centa. Savukārt Kroks bija ieguvis to, ko vēlējās: "Tā nav tikai sistēma, Dik. Tas ir vārds. Tas krāšņais vārds – Makdonalds. Tas var būt viss, ko vēlaties... tas ir brīvs, neierobežots, plaši atvērts… tas izklausās, ak… tas izklausās… tas izklausās kā pati Amerika. To nevar salīdzināt ar Kroku. Kas par kroku! Kroku bars!

Vai tu ēstu vietā ar nosaukumu "Kroks"? Krokam ir tā trulā, slāviskā pieskaņa. Bet Makdonalds, ak, vecīt. Tas ir skaistums. Puisis vārdā Makdonalds? Viņš nekad neļaus dzīvei viņu nospiest pie zemes!"

Daudzi apgalvo, ka Rejs Kroks ieguva savu bagātību burtiski vienā naktī 52 gadu vecumā, taču viņš pats tam nepiekrīt: "Labi, es varbūt esmu vienas nakts veiksmes stāsts, bet 30 gadus gara nakts ir ļoti, ļoti ilgs laiks."

"Es zinu, ko jūs domājat. Kā, pie velna, 52 gadus vecs piena kokteiļu multimikseru pārdevējs uzbūvēja ātrās ēdināšanas impēriju ar 16 000 restorāniem 50 štatos un 5 valstīs ārzemēs ar 700 000 000 ASV dolāru gada ieņēmumiem? Viens vārds – NEATLAIDĪBA. Nekas šajā pasaulē nespēj mēroties spēkiem ar neatlaidību. Talants to nespēj. Nekas nav tik izplatīts kā talantīgs neveiksminieks. Ģēnijs nespēj. Neatklāts ģēnijs ir praktiski klišeja. Izglītība nespēj. Kāpēc tad pasaule ir pilna ar izglītotiem muļķiem?

Neatlaidība un izturība ir vislielākais spēks."

Tēmas
Uz augšu