Nozagtie burgeri: kā Rejs Kroks no mazās Makdonaldu ēstuves veselu impēriju izveidoja
Foto: TVNET kolāža
Elza Apkalne
, Autors
Nozagtie burgeri: kā Rejs Kroks no mazās Makdonaldu ēstuves veselu impēriju izveidoja
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 3

75 miljoni dolāru dienā. Tieši tik daudz peļņas šobrīd ienes ātrās ēdināšanas restorānu tīkls, kas izpleties pa visu pasauli. Vienā sekundē tiek pārdoti vairāk nekā 75 burgeri, un tas ir iespējams, tikai pateicoties organizētajai sistēmai restorānu virtuvēs, kuru 1948. gadā ieviesa Ričards un Moriss Makdonaldi. Kad piena kokteiļu mikseru tirgotājs Rejs Kroks 1954. gadā iepazinās ar brāļiem Makdonaldiem, viņš saprata, ka mazajam biznesam ir daudz lielāks potenciāls, un, kā vēsta filmas "The Founder" sauklis: "Viņš paņēma viņu ideju, un Amerika to apēda kā karstu pīrādziņu."

Kā brāļi Makdonaldi sāka savu biznesu

Brāļi Makdonaldi atvēra savu pirmo ēstuvi 1940. gada 15. maijā Sanbernardino pilsētā Kalifornijā. Galvenais ēdiens piedāvājumā bija lēni uz oglēm gatavots bārbekjū, un vienīgās sēdvietas bija ārpusē, jo Makdonaldu bizness darbojās kā "drive-in" jeb iebraucamā vieta, kur viesmīles dodas pieņemt apmeklētāju pasūtījumus pie viņu mašīnām stāvlaukumā.

Bizness bija ienesīgs, un Makdonaldi nopelnīja tam laikam pieklājīgu summu - 200 000 ASV dolāru gadā. Taču pēc II pasaules kara iebraucamo vietu konkurence Kalifornijā strauji sāka pieaugt un Makdonaldi pamanīja, ka 80% no peļņas iegūst tieši no hamburgeriem.

"Jo vairāk mēs koncentrējāmies uz bārbekjū pārdošanu, jo vairāk hamburgeru mēs pārdevām," esot teicis Ričards Makdonalds, saskaņā ar Džona F. Lova grāmatu "McDonald's: Behind the Arches". Un tā 1948. gadā ēstuve uz trīs mēnešiem tika slēgta, bet Makdonaldi izstrādāja jaunu koncepciju.

Pirmkārt, ēdienu varēja pasūtīt tikai pie lodziņa, un tas ļāva ietaupīt uz 20 viesmīļu rēķina, kuri iepriekš devās pieņemt pasūtījumus pie mašīnām. Otrkārt, šķīvji un galda piederumi tika nomainīti pret ietinamo papīru un papīra glāzēm, kas nozīmēja, ka vairs nebija nepieciešamības pēc trauku mazgātājas. Treškārt, ēdienkarte sastāvēja tikai no deviņām opcijām: hamburgeriem, čīzburgeriem, trīs veidu limonādes, piena, kafijas, kartupeļu čipsiem un pīrāga. "Mūsu jaunā koncepcija bija balstīta uz ātrumu, zemākām cenām un apjomu," paskaidroja Ričards Makdonalds.

Pirmais "McDonald’s" Sanbernardino
Pirmais "McDonald’s" Sanbernardino Foto: publicitātes
Foto: ekrānuzņēmums no IMDb.com The Founder (2016)

Brāļi smēlās iedvesmu Henrija Forda automašīnu ražotnē izstrādātajā montāžas līnijā un radīja savu "ātrā servisa sistēmu", mehanizējot ceļmalas burgeru ēstuves virtuvi. Katrs no 12 cilvēku lielās darbinieku komandas specializējās noteiktos uzdevumos, un liela daļa pasūtījumu tika sagatavoti jau iepriekš. Visi hamburgeri tika pasniegti ar kečupu, sinepēm, sīpoliem un diviem marinētiem gurķiem, un tiem klientiem, kuri vēlējās kādu no sastāvdaļām mainīt, bija jārēķinās ar papildu gaidīšanas laiku. Ričards Makdonalds uzsvēra:

"Ja tu dod klientiem iespēju izvēlēties, ir jārēķinās, ka zaudēsi ātrumu."

Sākums burgeru ēstuvei bija pagrūts, jo atlaistie viesmīļi atriebās, ceļot neslavu, taču Makdonaldu brāļi nepadevās, nomainīja kartupeļu čipsus pret frī kartupeļiem, kā arī ieviesa ēdienkartē trīskāršos piena kokteiļus, un drīz vien kļuva iecienīti un populāri kā ģimenei draudzīga ēstuve, kur iespējams iegādāties garšīgus burgerus par 15 centiem gabalā.

Tēmas
Uz augšu