Viena jūlija diennakts bija liktenīga lielai daļai sējumu Zemgalē
Meža ugunsgrēks Jaunciemā no drona lidojuma. Foto: Emīls Gatis Liepiņš
Laura Ozoliņa
, TVNET Financenet | KLIK Bizness žurnāliste
Viena jūlija diennakts bija liktenīga lielai daļai sējumu Zemgalē
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Valsts meža dienests informējis, ka šogad reģistrētajos 355 meža ugunsgrēkos izdeguši 220 hektāri meža zemes, no kuriem 68,5 hektāri bija jaunaudzes. Postījumu apmērs ir krietni mazāks nekā pērn, taču tas saistīts nevis ar iedzīvotāju atbildīguma pieaugumu, bet gan salīdzinoši regulārajiem nokrišņiem. Savukārt, ja nokrišņi nākuši par labu meža ugunsgrēku statistikai, tad lauksaimniekiem daudzviet Latvijā tie šogad ir nodarījuši ievērojumus zaudējumus, kuru rezultātā ir mazākas vai pat vispār neiegūtas ražas. Un minētie ir tikai divi no riskiem, ar kuriem ikdienā jārēķinās lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem. 

Kā intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK saka SIA "Reinsons un partneri" pārstāvis, sertificēts apdrošināšanas brokeris Reinis Reinsons, ja vienam nodeguši 8 hektāri uz kopējo īpašumu fona nav liels zaudējums, kādam citam tie varētu būt līdzekļi, ar kuriem paredzēts, piemēram, samaksāt par bērna studijām augstskolā. Ar kādiem riskiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem Latvijā jārēķinās un cik izmaksā to iestāšanās sekas, vai Latvijā zog ne vien gatavos kokmateriālus, bet pat mežaudzes, un kā ir mainījusies lauksaimnieku izpratne par apdrošināšanas produktiem, plašāk lasiet intervijā.

Pāris gadus Latvijā ir pieejama sējumu apdrošināšana. Kāda ir interese no lauksaimniekiem un izpratne par to, cik tā ir nepieciešama?

Šis produkts Latvijā ir pieejams, ja nemaldos, nu jau 13 gadus. Sākumā izpratne gan no lauksaimnieku, gan no apdrošinātāju puses nebija tā lielākā, bet šobrīd gan jau var teikt, ka izpratne ir augusi gan no zemnieku, gan apdrošinātāju puses un produkts kļūst arvien populārāks. 2021. gadā vairāk nekā 900 zemnieku saimniecības bija apdrošinājušās. Turklāt kāpums pret 2020. gadu bija teju 20% apmērā apdrošināto platību ziņā.

Zemnieki redz, ka dažādi riski arvien biežāk iestājas, piemēram, laikapstākļu ekstrēmi, kas viņiem liek vairāk pašiem domāt par risku vadību.

Novērojumi liecina, ka interese pieaug tad, kad kaut kas slikts jau ir noticis, vai tomēr rīkojas proaktīvi?

Kā nu kurš. Ir daļa, kas pēc tā, kad kaut kas ir noticis, domā, ko darīt, lai nākotnē neatkārtotos tāda situācija. Vai kaimiņam kaut kas ir noticis un negribas, lai pašam tā notiek.

Jūsu mājaslapā ir minēts, ka apdrošināšana tiek piedāvāta pret visu, tostarp "to, kas iznāk no meža". Cik bieži Latvijā meža zvēri kaut ko noposta?

Meža zvēru risks tiek apdrošināts tieši uz sējumu pārziemošanas periodu. Pilnīgi noteikti var teikt, ka Latvijā ir reģioni, kur tas notiek katru ziemu. Vēsturiski tur, kur kādreiz ir atradušies muižu briežu dārzi, piemēram, 1905. gada revolūcijas laikā, kad tika dedzinātas muižas un tika atvērti briežu dārzu vārti, tad tur viņi joprojām šajos mežos mīt. Līdz ar to nāk arī uz tuvējiem sējumiem un tajos barojas. Visbiežāk cieš ziemas rapsis, to ir visvieglāk paņemt, un tas viņiem šķiet visgaršīgākais, tajā ir daudz cukura. Nākamie varētu būt rudzi un tālāk jau kvieši, kam cerošanas punkts ir tuvu zemei, līdz ar to nav ērti ēst. Tie meža zvēriem ir visneinteresantākie.

Savukārt pavasarī postījumus nereti nodara gājputni. Tas notiek katru gadu, bet tomēr ir izteikti reģionāli. Vienlaikus jāsaka, ka šobrīd pieaug arī sējumu postījumi vasaras laikā, jo mežacūku populācija sāk atjaunoties. Šovasar saņēmu diezgan daudz zvanu, ka tieši vasaras laikā sējumiem nodarīti postījumi.

Tātad brieži, cūkas un putni.

Jā, brieži, stirnas, cūkas un putni. Ik pa laikam gadās arī kāds komisks gadījums, piemēram, bebrs ir ēdis rapsi. Protams, neko daudz jau viņš nav apēdis, bet zaudējumi ir nodarīti.

Proporcionāli kuri riski biežāk iestājas – dzīvo radību vai laikapstākļu?

Tas ir atkarīgs no gada, kā arī lauka ģeogrāfiskā novietojuma. Laikapstākļu risks ir biežāks tieši vasarā. Piemēram, šā gada vasara pilsētnieka acīm šķita forša un silta, bet, ja nemaldos, 12. jūlijā bija diezgan spēcīgi nokrišņi, kad nolija atkarībā no vietas 60 un vairāk milimetri. Ar šajā diennaktī nolijušo daudzumu pietika, lai visā Zemgalē liela daļa sējumu sagultos veldrē.

Pirms gada savukārt pavasarī daudz rapša sējumu bija papostījuši meža zvēri. Bija arī izsutuši, nepārziemojuši sējumi. Savukārt šogad daudzviet bija izsalšanas rezultātā bojāti rapša sējumi.

Runājot par šo vasaru, salīdzinot ar iepriekšējo, vai ir audzis "slikto" gadījumu skaits, kad ir prasīta kompensācija?

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu skaits ir audzis, taču katru gadu ir sava specifika – tas, kas notiek vienā gadā, nenotiek citā. Piemēram, pagājušajā gadā bija izteikti karsta vasara, bet daudzviet bija izteikti krusas gadījumi. Tas nozīmē, ka, gaisam ļoti sakarstot, lokāli ir krusa, līdz ar to vienā pagastā esošam zemniekam var nebūt nekas noticis, bet blakus laukā ir izsists viss rapsis.

Šogad galvenā bēda ir veldre, kad vējš kopā ar lietu saguldīja labības sējumus. Atkarībā no klientu īpatsvara, kas ir augstākais Zemgalē, atlīdzības pieteikumu skaits ir ļoti liels.

Veldrē sagūlies labības lauks.
Veldrē sagūlies labības lauks. Foto: www.llkc.lv mājaslapa

No tehniskās puses, vai lauksaimnieks var uzreiz pēc labības sagulšanās veldrē pieteikt atlīdzību vai tomēr ir jāgaida noteikts laiks, raugoties, vai nenotiek kādas pozitīvas izmaiņas sējumos?

Principā, ja labība ir sagūlusies, tā augšā vairs neceļas. Agrāk bija apdrošinātājiem vēlme nogaidīt, vai nav kaut kas pacēlies atpakaļ, bet nav tā, ka kaut kas celtos atpakaļ. Līdz ar to lauksaimnieks var pieteikt apdrošināšanas gadījuma iestāšanos uzreiz. Piemēram, es to vairāku klientu vārdā darīju jau minētā 12. jūlija vakarā un 13. jūlija visas dienas laikā. Savukārt lauku apskate tiek organizēta atkarībā no tā, cik tas ir steidzami. Piemēram, ja ir kulšanas sezona, tad tas ir steidzamāk, un tad cenšamies ierasties pēc iespējas ātrāk. Bet, ja situācija ir kā šīs vasaras jūlija vidū, kad lietu prognozēja vēl turpmākās dienas, tad sākām braukt pie klientiem apskatīt laukus pēc aptuveni nedēļas, jo nebija tas gadījums, kad kaut kas varētu pacelties, bet tieši otrādi – varēja nogulties vēl klāt. Tas ir kā domino kauliņu efekts – vārpas krītot nogulda arī tālākās. Vārdu sakot, vislabāk ir visu pieteikt uzreiz, tad arī var efektīvāk saplānot laiku, tostarp lauka apskatei.

Piedāvājat arī mājlopu un tehnikas apdrošināšanu. Cik pieprasīti ir šie produkti?

Tie ir pieprasīti. Mājlopu apdrošināšana ir sava veida iespēja pasargāties no dažādiem riskiem. Savukārt attiecībā uz tehnikas apdrošināšanu jāsaka, ka nekas neatgadās tam, kas neko nedara. Viens ir obligātā apdrošināšana vai KASKO apdrošināšana nespeciālai tehnikai. Bet otrs apdrošināšana speciālai tehnikai, iekļaujot jau iekšējās salūšanas riskus. Piemēram, ja salūst kāds no svarīgiem mezgliem kā ātrumkārba vai motors, tad līdz ar šo apdrošināšanu tā praktiski sanāk kā pagarināta garantija.

Kā ir ar tehnikas zādzībām šogad?

Šogad situācija ir salīdzinoši mierīga, nav īpaša pieteikumu pieplūduma. Pirms pāris gadiem gan bija tā, ka salīdzinoši daudz tika zagtas ne pašas tehnikas vienības, bet gan to sastāvdaļas, piemēram, GPS antenas, šo iekārtu komponentes. Šogad nav vērojama izteikta tehnikas zagšana.

Kur zagtās vienības realizē? Lietuvā vai vietējā tirgū?

Tie ir tikai mani pieņēmumi, bet, ja zādzības vieta ir tuvu robežai, tad zagtais dodas jau citur. Kā vienu no piemēriem realizācijas tirgiem varu minēt Ukrainu – jo tur tehnikas parka attīstības līmenis iepriekš bija zemāks nekā pie mums, līdz ar to bija priecīgi par inovācijām. Legāli vai nelegāli iegūtas - tas jau ir cits jautājums.

Esam tikuši līdz mežu apdrošināšanai. Kā nonācāt pie secinājuma, ka Latvijā šis produkts ir nepieciešams? Bija interese no mežsaimnieku puses vai vairāk ņēmāt vērā citu valstu pieredzi?

Tā bija gan citu valstu pieredze, gan mūsu pašu darbs risku segumu papildināšanā un uzlabošanā, ieklausoties klientu vajadzībās. Jāpiebilst, ka nereti viņi vajadzības pauž nevis skaļi, bet klusām piebilst, ka tas viņus interesē. Sējumu apdrošināšana viņiem bija saprotama, mehānisms bija atstrādāts, bet meži līdz šim bija ne līdz galam apgūts lauks. Tos varēja apdrošināt, bet risku segums nebija īsti realitātei atbilstošs. Piemēram, krītoša lidaparāta risks bija iekļauts, par to arī paņemta prēmija, bet cik bieži kas tāds pie mums notiek un vai tas ir kas tāds, kas mežsaimniekam sagādā raizes? Līdz ar to, runājot tālāk ar mežu īpašniekiem un saprotot, kas viņiem ir svarīgi, vērsāmies tālāk pie apdrošinātājiem par nepieciešamību apdrošināt noteiktus riskus un skatījāmies, kurus no tiem ir reāli izmērīt un saprast, vai attiecīgais risks ir vai nav iestājies.

Apdrošināšanā ir svarīgi, lai riska iestāšanās ir pierādāma kā fakts. Piemēram, kukaiņu riskā mēs šobrīd piedāvājam tikai egļu astoņzobu mizgrauzi, lai gan ir arī citi kukaiņi, kas nodara postījumus. Taču tīri praktiski, atstrādājot visus iespējamos attīstības scenārijus, mēs sapratām, ka tos pārējos kukaiņus nevaram monitorēt – kurā brīdī tie ir izplatījušies un kādi ir zaudējumi.

Par pārējiem riskiem esam atstrādājuši mehānismus to izvērtēšanai. Piemēram, uguns riska gadījumā ir skaidrs, kā veidojas atlīdzības sistēmas un kā regulēsies atlīdzības noteikšanas mehānisms.

SIA "Reinsons un partneri" pārstāvis, sertificēts apdrošināšanas brokeris Reinis Reinsons.
SIA "Reinsons un partneri" pārstāvis, sertificēts apdrošināšanas brokeris Reinis Reinsons. Foto: Publicitātes foto

No tehniskās puses, ja meža īpašnieks vēlas apdrošināt savu mežu, vai dodaties apsekot, kā tas mežs attiecīgajā brīdī izskatās?

Netiek apsekots katrs nogabals, bet tie, kuros saskatām lielākos riskus.

Pēc kā jūs nosakāt nogabalus, kur varētu būt lielākie riski?

Pēc raksturojošajiem rādītājiem, kuri tiek iesniegti pirms polises noslēgšanas, jau ir diezgan skaidrs, kuri riski tur varētu būt aktuālākie. Piemēram, jāapskatās egļu audzes, vai astoņzobu mizgrauzis tur jau ir bijis vai nav, jo jāsaprot, ka mēs apdrošinām tos riskus, kas iestājas polises darbības laikā, nevis to, kas jau ir iestājušies pirms tās noslēgšanas.

Vēl atgriežoties pie pirmā jautājuma, vai rīkojas tad, kad jau kaut kas ir noticis, vai proaktīvi. Gribētu uzsvērt, ka pilnīgi noteikti šajā gadījumā pa priekšu iet arī pozitīvā pieredze ar sējumu apdrošināšanu. Ja kādam ir bijusi pozitīva pieredze, tad ir gadījumi, kad cits, kas to nav līdz šim izmantojis, saprot, ka jāsāk kaut ko darīt arī pašam, lai slikta scenārija gadījumā nav vēl vairākus gadus pēc notikuma jāmaksā par sekām.

Sējumu gadījumā finanšu plūsma ir citāda – katru gadu redzi ieņēmumus no izaudzētā, bet meži ir ilgtermiņa projekts. Vai tas neattur mežus apdrošināt, jo neredz tam īstermiņā atdevi?

Arī meža gadījumā katru gadu var izmērīt finansiālo pieaugumu. Kurā gadā kas var aiziet bojā, to mēs, protams, nevaram pateikt. Tas, kas šobrīd meža īpašniekus attur, drīzāk ir doma, ka jau 20 gadus to mežu esam audzējuši un iztikuši bez šī produkta un paši vairāk vai mazāk tikuši galā ar riskiem. Taču tas viss var mainīties vienā dienā. Nesen runāju ar kādu lauksaimnieku, kurš iepriekš vairāk nekā 20 gadus bija strādājis bez sējumu apdrošināšanas, bet šobrīd viņi saka, ka nevar iedomāties, kāds būtu darbs, ja nebūtu viss apdrošināts. Viens ir finanšu aspekts, bet otrs ir apziņa, ka vari gulēt mierīgi, nevis katru nakti ziemā pārdzīvot, vai viss uz laukiem kārtībā un vai sējumi pārziemos. Tu zini, ka dari to, kas ir no tevis atkarīgs, un par to, kas nav no tevis atkarīgs, neuztraucies tik ļoti.

Varam arī atcerēties 2017. gada lietavas Latgalē. Ir zemnieki, kas par tā gada zaudējumiem joprojām maksā pārliktos maksājumus. Nav tā, ka lauksaimnieks pēc viena slikta gada bankrotē, zemnieki pārdzīvo gan sausos, gan cita veida ne pārāk labos gadus, bet vienā gadā gūtā "mīnusa" zīme finanšu plūsmā traucē nākamajos gados attīstīties un gūt peļņu. Man ir viens klients, kas joprojām maksā par 2017. gada lietavām. Tā gada neveiksme viņam joprojām izmaksā ap 100 tūkstošiem eiro gadā.

Applūdis labības lauks Ciblas novada Blontu pagastā 2017.gadā.
Applūdis labības lauks Ciblas novada Blontu pagastā 2017.gadā. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Jūsu auditorija ir lielie meža apsaimniekotāji, kam tas ir pamatbizness, vai arī mazie īpašnieki, kam pieder daži hektāri?

Gan, gan. Ja salīdzinām ar lauksaimniecību, tad lielajām saimniecībām šie riski vienkārši ir lielāki finansiālā ziņā, savukārt mazās saimniecības gadījumā riska iestāšanās var nozīmēt visa zaudēšanu. Tāpat ir ar mežiem. Protams, ja mežsaimnieks ir ļoti liels, riski daļēji akumulējas, jo platības ir lielas, bet, parēķinot finanšu izteiksmē, ja meži pieder dažādās Latvijas vietās – vienā lielāks vētras risks, citā – kukaiņu risks, tad tomēr ir jāpaskaita un jāsaprot, cik lielus zaudējumus vidēji gadā šo risku iestāšanās nodara.

Savukārt attiecībā uz nelieliem vai maziem meža īpašniekiem – ja valsts mežos nodeg 8 hektāri, tad pret kopējo apjomu tas nav daudz, bet, ja tie 8 hektāri ir vienīgie īpašniekam piederošie, tad zaudējumiem jau ir pavisam cits mērogs un tas ir ļoti sāpīgi. Varbūt ar šiem 8 hektāriem bija plānots, piemēram, meitai augstskolu apmaksāt.

Kopumā vērtējot, kāds ir Latvijas mežu stāvoklis? Varbūt kaut ko nemaz nav vērts apdrošināt, piemēram, koki jau ir satrupējuši un tos tāpat nevar realizēt.

Attiecībā uz mežu apsaimniekošanu mēs tieši aicinām to darīt, darboties un gūt peļņu no mežu apsaimniekošanas. Ja pašiem nav zināšanu vai laika, ir mežu kooperatīvi, pakalpojumu sniedzēji, kas to izdarīs.

Vienmēr varam atrast ne tik skaistu piemēru, bet kopumā Latvijas meži ir ļoti labā stāvoklī, un mums ir ļoti daudz mežu. Protams, ir dažādas aktualizētās lietas, piemēram, ciršanas caurmēra samazināšana, kas ietekmē apsaimniekošanu, bet tas ilgtermiņā tikai uzlabos situāciju mežos. Jo aktīvāk saimniekosim, jo lielāku peļņu iespējams gūt, un tas arī būtu ieguvums gan mums pašiem, gan valstij kopumā.

Runājot par polisēm, vai un kā atšķiras prēmijas atkarībā no meža tipa, koku vecuma? Vai arī tam nav saistības?

Tam ir saistība. Tarifikācija notiek atkarībā no audžu vecuma un riskiem, kas tur var iestāties. No mežu struktūras, kas pieder attiecīgo mežu īpašniekam, atšķirsies polises prēmija. Piemēram, meža zvēru risks ir lielāks jaunajās audzēs, un, ja jaunaudžu īpatsvars meža īpašnieka portfelī ir liels, prēmija būs lielāka.

Jūsu mājaslapā pie apdrošināmajiem riskiem ir teikts "no uguns, vētras, snieglauzes, zagļiem, meža zvēriem un kukaiņiem". Meža īpašnieks var izvēlēties konkrētu risku vai standarta polisē ir viss minētais?

Principā visi riski ir iekšā. Lai labāk saprastu procesu, mēs apdrošinām visus konkrētā īpašnieka mežus, lai nenotiktu selektīva apdrošināšana, ka apdrošina tikai vienu nogabalu, par kuru ir skaidri zināms, ka zvēri tur nāks. Lai riskus izkliedētu, tiek apdrošināti visi nogabali, tātad visi riski visos nogabalos.

Kuri no riskiem Latvijas mežos biežāk iestājas?

Tāpat kā lauksaimniecībā, tas atkarīgs no konkrētā gada un meža atrašanās vietas. Kaut kur tas ir uguns risks, citviet lielākas galvassāpes meža īpašniekiem sagādā meža zvēri un kukaiņi. Tikpat labi citā brīdī tas var būt vētras risks.

Piemēram, automašīnu vai īpašuma apdrošināšanas gadījumā apdrošinātājiem ir arī prasības, kas jāveic apdrošināmā objekta īpašniekam un kas ietekmē arī prēmijas/atlīdzības apmēru, piemēram, signalizācija, apsardze u.tml. Kā ir mežu gadījumā? Vai ir kādas prasības, kas saimniekam jāievēro?

Jāsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem un labai saimniekošanas praksei. Tāpat ir arī lauksaimniecībā. Mēs paļaujamies uz to, ka tas tiek darīts. Man arī grūti iedomāties cilvēku, kas speciāli ko darīs sev par sliktu. Katram meža īpašniekam tomēr galvenā interese ir izaudzēt mežu, tāpat kā lauksaimniekam izaudzēt ražu un to nokult. Domāju, ka par iespēju rokās turēt nokultos graudus lauksaimnieks ir daudz priecīgāks nekā par to, ka graudu vietā ir jāsaņem apdrošināšanas atlīdzība. Jā, kontā būs nauda, bet tas nebūs paša darba auglis.

Vai tomēr ir bijuši gadījumi jūsu praksē, kad kaut kas ir darīts krāpnieciskos nolūkos?

Apzināti krāpnieciskos nolūkos nē. Ir bijuši gadījumi, kad ir mēģināts, tā sakot, deķīti pavilkt uz savu pusi, pasniedzot bildi melnāku, nekā ir realitātē. Bet ar to visu mierīgi tiekam galā diskusiju ceļā.

Atgriežoties pie zādzībām, ir dzirdēts, ka mežsaimnieki sazāģēto materiālu naktīs pat sargā, lai to kāds nenozagtu. Kāda situācija ir šogad?

Zādzības notiek pilnīgi noteikti. Ja runājam par mežaudžu apdrošināšanu, tas nozīmē tā, kas ir augošs, apdrošināšanu. Savukārt attiecībā uz to, kas jau ir izstrādāts un salikts krautuvē, varam runāt par krājumu apdrošināšanu.

Līdzīgi kā lauksaimniecībā ir salīdzinoši grūti nozagt ražu, pašam slepus braucot un to nokuļot, ir vieglāk nozagt jau gatavu. Tāpat ir ar mežiem, vieglāk ir nozagt jau gatavo materiālu. Taču gadījumi ir visādi. Pašam nesen paziņas stāstīja par savu mežu, kurš atrodas tālu no dzīvesvietas un attiecīgi to reti apmeklē, - aizbraucot tika konstatēts, ka mežs ir izstrādāts. Neviens neko nezina un neko nav redzējis. Daudz ko ietekmē tas, cik bieži vari uz savu mežu aizbraukt. Ļoti lieliem meža īpašniekiem jau arī nesanāk bieži aizbraukt uz visiem saviem nogabaliem. Tāpat arī cilvēkiem, kuru pamatnodarbošanās ir cita, viņiem ikdienā nav laika aizbraukt līdz sev piederošajam mežam.

Dažkārt gan zādzības notiek nejauši, piemēram, kāds, izstrādājot savu mežu, nocērt par daudz. Šajā ziņā gan kļūstam precīzāki. Lauksaimnieki arī lielākoties spēj vienoties savā starpā, ja kāds ir nokūlis kaut ko no kaimiņa teritorijas vai operators nav sapratis savu uzdevumu. Trešās personas prettiesiskajai rīcībai obligāts priekšnoteikums ir iesniegums policijā, un kaimiņš parasti negrib tādu iesniegt pret savu kaimiņu, tāpēc vienojas savā starpā. Taču mežā, ja nav zināms, kas to ir izdarījis, vai nevar vienoties ar vainīgo, tad iesniegums policijā ir ceļš, kas jāiet. Tāpat ir jautājums, vai izdosies atrast īsto vainīgo. Piemēram, varbūt par vainīgo tiek atzīts kāds cilvēks, kurš ir redzēts tur kaut ko nedaudz izzāģējot sev malkai, bet diez vai viņš ir izcirtis visus 5 hektārus. Ja attiecīgais risks ir apdrošināts, tad meža īpašniekam nav jālauza par to galva, apdrošinātājs sedz zaudējumus.

Kūlas un meža ugunsgrēks Jāņupē. Ilustratīvs attēls
Kūlas un meža ugunsgrēks Jāņupē. Ilustratīvs attēls Foto: Jānis Vingris/TVNET

Biežāk zog jau sazāģēto, t.i., krautuvē salikto?

To ir vieglāk nozagt, bet nav tā, ka tikai to zog.

Vai ir kādi reģioni, kur zādzības ir izteiktākas, vai tomēr vienlīdz bieži tas notiek visā Latvijā?

Tur, kur ir mazāk cilvēku, mazāka apdzīvotība, arī ir mazāka iespēja, ka kāds kaut ko varētu redzēt. Attiecīgi vieta, kur mums ir mazāk iedzīvotāju, ir Latgales reģions.

Sākumā minējāt, ka, veidojot meža apdrošināšanas produktu, ņēmāt vērā citu valstu pieredzi. Kuru valstu pieredze tā bija?

Skatījāmies Skandināvijas valstu pieredzi, jo tur vide un potenciālie riski ir līdzīgi, taču apzināti gājām ceļu, ka šo produktu nekopējām pēc gatava skandināvu piemēra. Paši visu izstrādājām no nulles, runājot ar mežu īpašniekiem un nozares profesionāļiem, kas ikdienā strādā mežā, lai saprastu, kas ir riski un cik lieli var būt zaudējumi no konkrētā riska iestāšanās. Kad produktu bijām izveidojuši, lielie mežu īpašnieki, kas strādā arī Skandināvijā, prasīja, vai esam to kopējuši, jo mūsu piedāvājums esot diezgan līdzīgs Skandināvijas valstīs esošajam.

Kā pēdējā laikā mainās polišu cenas un cik ļoti tās ietekmē gatavo materiālu cenu kāpums?

Pieaugot īpašuma vērtībai un tātad apdrošinājuma summai, attiecīgi mainās arī prēmijas apmērs. Ja runājam par pašiem tarifiem, tad tie šobrīd mainīti netiek, viss ir palicis iepriekšējā līmenī. Tas, no kā ir pieaugums, ir apdrošinājuma summu kāpums. Ja runājam par mežiem, tās, protams, var noteikt salīdzinoši zemas, bet tad ir jārēķinās, ka arī atlīdzība būs zema un neatbilstoša tā brīža situācijai.

Vai ir kādi riski, kas šobrīd netiek apdrošināti, bet lauksaimnieki vai mežsaimnieki gribētu iekļaut polisēs?

Ja runājam par lauksaimniekiem, viens no šādiem riskiem būtu zvēru postījumu segums vasaras periodā. Tāpat tas varētu būt lietavu segums, t.i., ilgstošs lietus, kura dēļ ilgstoši nevar izbraukt uz lauka un nokult labību, kā tas bija 2017. gadā.

Esam runājuši ar lauksaimniekiem par tā saukto visu risku polisēm, tātad visi riski būtu iekļauti. Bet jāsaprot arī, cik paši tam esam gatavi. Cik atbildīgi pieejam kaut kādu lietu uzskaitei u.tml. Bet tā noteikti varētu būt nākotne. Ja ņemam ASV kā lauksaimniecības apdrošināšanas piemēru, tad tur lielākā daļa izvēlas visu risku polisi. Iespējams, pēc kāda laika arī Latvijā būsim tam gatavi.

Savukārt, runājot par mežiem, noteikti polisē ir iespējams iekļaut atsevišķas atrunas, segumu paplašināt vai elastīgākus nosacījumus iekļaut, bet, protams, jautājums, cik tas maksās. Viena lieta, kas šobrīd polisēs nav, bet par kuru ir sarunas, ir applūstošās teritorijas - ja teritorija applūst un augs tādēļ aiziet bojā.

Tēmas
Uz augšu