Nekoordinēti procentu likmju paaugstinājumi ASV un citur pasaulē ir būtiski palielinājuši globālās recesijas risku. Par laimi, zems inflācijas līmenis Ķīnā un Japānā sniedz politikas veidotājiem šauru iespēju logu pārvarēt savstarpējo neuzticēšanos un koordinēt savu monetāro politiku.
Pasaule saskaras ar risku, ka lielākās centrālās bankas varētu veikt tādu konkurējošo procentu likmju paaugstināšanu, kas varētu šķist vēlama katrai valstij atsevišķi, taču var "ievilkt" pasaules ekonomiku nevajadzīgā recesijā. No šāda scenārija joprojām ir iespējams izvairīties, tomēr laika paliek arvien mazāk.
Agresīva procentu likmju paaugstināšana, kas paredzēta, lai cīnītos pret augstu iekšzemes inflācijas līmeni, ir lietderīga katrai valstij atsevišķi. Piemēram, ņemot vērā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) [centrālās bankas ekvivalents ASV - red.] ilgstoši pārāk zemu novērtēto inflācijas noturību, FRS vadītāja Džeroma Pauela nesenais solījums turpināt paaugstināt procentu likmes šķiet pamatots. Lai nodrošinātu inflācijas gaidu saglabāšanos zemā līmenī, FRS izdevīgāk ir rīkoties pārāk asi un pieļaut kļūdas, nekā riskēt izdarīt pārāk maz. Otrpus Atlantijas okeānam, arī Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka ir apņēmušās paaugstināt procentu likmes, lai cīnītos ar augstāko inflācijas līmeni pēdējo desmitgažu laikā.
