/nginx/o/2020/12/07/13516351t1h28d9.jpg)
Lai arī realitātes šovi pasaulē no reitingu karaļiem aizvien vairāk kļūst par fona izklaides raidījumiem, mūsu TV tie aizvien “rullē”. Tikai cik daudz tajos vairs atlicis realitātes, cik manipulatīvas mānīšanās un TV veikala? Un vai tie varoņi, kas šovā jūtas izmantoti un psiholoģiski traumēti, vai viņiem nepienāktos kompensācija? Par realitātes šovu “mēness neredzamo pusi" un to, kurp tie virzās, saruna ar pieredzējušo režisori, producenti Aiju Strazdiņu-Ratinsku.
Šajā vasarā slavenā X faktora producentu Saimonu Kauelu tiesā iesūdzējuši vairāki bijušie šova dalībnieki, prasot 1,2 miljonu dolāru kompensāciju par morālo kaitējumu, pēc šova ārstēšanās izdevumiem un ilgstošām mentālām problēmām. Vai Latvijā varētu sagaidīt līdzīgas tiesas prāvas?
Pieļauju, ka ASV tiesā sūdzēšana ir kā bubulis un primārā nesaskaņu risināšanas instance. Varu teikt, ka Latvijā reizēs, kad kāds jūtas nesaprasts, darām visu, lai kļūdu labotu. Personīgi es un mana komanda – mēs neatdalām darbu no dzīves un realitātes šovus no realitātes tādā nozīmē, ka ar dalībniekiem arī pēc filmēšanas uzturam tuvas attiecības. Strādājot šajā formātā un novelkot treknu robežu starp darbu un savu dzīvi, domāju, mēs zaudētu sajēgu par abiem.
TV kompānijas no raidījumiem gaida labus reitingus, un zināms, ka tam tiek izmantoti arī manipulatīvi paņēmieni - dalībnieki jūtas izmantoti, apzināti provocēti.
Sajūta, ka tevi izmanto reitingu dēļ, zināmā mērā neizbēgama. Pie šāda slēdziena var nonākt samērā ātri un, godīgi sakot, arī loģiskā ceļā. Protams, arī manā praksē ir bijuši mazāki vai lielāki asumi, kurus vienmēr risinām sarunu ceļā. Arī raidījuma veidotāji var pieļaut neuzmanības kļūdas, piemēram, cilvēcīgi sajaucot kādu faktu vai pārprotot informāciju – un tas ne vienmēr nozīmē dzīšanos pēc reitingiem.
Kā jūs sabalansējat cilvēcisko momentu ar šovu kā biznesa projektu - kur viss pārdošanai?