Pagājušajā svētdienā aizvadītās Zviedrijas parlamenta vēlēšanas kļuva par īpaši liela saspīlējuma cēloni sabiedrībā, jo Zviedrijas ilggadējie politiskie līderi – kreisā flanga partijas – brīdināja par fašistu un neonacistu uzvaras gājienu, taču populistiskā "Zviedrijas demokrātu" (Sverigedemokraterna) partija kopā ar mēreni labējiem politiskajiem spēkiem tik un tā uzrunāja lielāku daļu ar dzīves sadārdzināšanos un imigrāciju neapmierināto iedzīvotāju. Kaut gan abu bloku rezultāti ir ļoti cieši, iespējams, ka vadību Zviedrijā tagad pārņems labējā spārna politiķi.
Zviedrija vairumam asociējas ar liberālu un iekļaujošu sabiedrību, kā arī politiku, kas prioritizē labklājību. Taču šonedēļ notikušās vēlēšanas apliecināja, ka Zviedrijas iedzīvotāji tomēr nav gluži apmierināti ar līdzšinējo valsts politiku – nepieredzēti lielu vēlētāju atbalstu un otro lielāko mandātu skaitu parlamentā ieguva konservatīva nacionālistu partija, kas iestājas pret imigrāciju un tikusi apsūdzēta par fašismu un neonacistiskām saknēm.
Līdzšinējās valdības līderi, Sociāldemokrātu partija individuāli joprojām ieguva visvairāk – 30,3% balsu, taču par izšķirošu kļuva mandātu sadalījums starp pārējām partijām, ar kurām būtu nepieciešams veidot koalīciju. Aptaujas vēlēšanu dienā prognozēja, ka ar nelielu balsu pārākumu uzvarēs centriski-kreisā koalīcija, kas vadījusi Zviedrijas valdību kopš 2014. gada, taču beigu beigās labējā spārna opozīcijas partijas guva pārsvaru ar 49,5% pret 48,8% balsu.