Kā partija "ar nacistu saknēm" guva panākumus nesenajās Zviedrijas vēlēšanās
Zviedrijas demokrātu atbalstītātji, 11. septembris. Foto: JONATHAN NACKSTRAND
Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
Kā partija "ar nacistu saknēm" guva panākumus nesenajās Zviedrijas vēlēšanās
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 4

Vēlēšanu diena sākās saulaini, ar garām rindām pie balsošanas iecirkņiem. Klāt pienācēji nopūtās, nostājās rindas galā un sāka gaidīt savu kārtu. Bija arī izklaide, jo parasti demonstrējas arī partiju aģitētāji. Labajā pusē – mērenie, kristīgie demokrāti, bet kreisajā – sociāldemokrāti, zaļie (vides partija), kreisie (komunisti) un šoreiz arī centra partija (zemnieki, uzņēmēji). Nomaļus krēslā sēdējā kāds sirms un noguris kungs. Pēc brīža varēja pamanīt arī viņa rokās deputātu sarakstus un uz krūtīm uzrakstu – Sverigedemokraterna (tulkojumā Zviedrijas demokrāti). Rinda meta līkumu ap sēdošo. Diezgan demonstratīvi novērsās no šī aģitētāja, kas visā Zviedrijā skaitās kauna traips. Par „šādām“ partijām balsot nedrīkst. To Zviedrijā saprast ir iemācīts visiem.

Viena no būtiskām zviedru nelaimēm ir tā, ka viņiem nav nācies piedzīvot karus, okupācijas un no tā izrietošas problēmas, kuras izraisījuši „citi“. Tāpēc eksistē jēdziens „miera traumētie“, kas nozīmē pārliecību, ka visu šo problēmu neesamība Zviedrijā ir izskaidrojama ar zviedru prasmi vienkārši tikt galā ar krīzēm un problēmām, kas kaimiņvalstīm ir smagi risināmi jautājumi. Proti – pārliecība, ka zviedri viegli tiek galā ar to, kas citiem padodas grūti vai neizdodas. Tāpēc Zviedrijā nav pieņemts sūroties par imigrāciju un uzskatīt, ka šie jautājumi varētu patiešām radīt kādas nopietnas problēmas zviedriem pašiem. Taču tagad ir pienācis brīdis, kad „problēmu risināšanas autopilots“ vairs nedarbojas, jo segregācija, bezdarbs ārzemju izcelsmes zviedru vidū ir fakts.

Tēmas
Uz augšu