Laikā, kad sociālie tīkli plaukst un zeļ, bet piekļuve internetam un iespēja publiski dalīties ar savu viedokli ir teju vai jebkuram, mēs par saviem līdzcilvēkiem uzzinām daudz jauna. Uzzinām gan daudz laba, gan arī to, cik liela daļa no viņiem dzīvo kaut kādā citā pasaulē, kurai ar objektīvo realitāti ir visai maz sakara.
Liela daļa cilvēces ir ļoti viegli ietekmējama un bieži vien par savu autoritāti izvēlēsies nevis cilvēku, kurš ir pieredzējis un zinošs savā profesijā, bet gan to, kurš par šo pašu tēmu pirmais un visskaļāk sāks kliegt. Tas diezgan lieliski iezīmējās arī laikā, kad pēc daudziem mēnešiem pandēmijā kļuva pieejamas vakcīnas.
Principā, ja valdība no šī būs mācījusies, tad visās nākamajās reizēs, kolīdz jāpastāsta par kaut ko salīdzinoši jaunu un plašākām tautas masām nepazīstamu, politiķiem vajadzētu komunicēt, skaļi un agresīvi bļaujot.