Valsts naudas izzagšanas patiesie vaininieki
Foto: shutterstock.com
Toms Lūsis
, TVNET | KLIK publicists
Valsts naudas izzagšanas patiesie vaininieki
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 8

Laikā, kad sociālie tīkli plaukst un zeļ, bet piekļuve internetam un iespēja publiski dalīties ar savu viedokli ir teju vai jebkuram, mēs par saviem līdzcilvēkiem uzzinām daudz jauna. Uzzinām gan daudz laba, gan arī to, cik liela daļa no viņiem dzīvo kaut kādā citā pasaulē, kurai ar objektīvo realitāti ir visai maz sakara.

Liela daļa cilvēces ir ļoti viegli ietekmējama un bieži vien par savu autoritāti izvēlēsies nevis cilvēku, kurš ir pieredzējis un zinošs savā profesijā, bet gan to, kurš par šo pašu tēmu pirmais un visskaļāk sāks kliegt. Tas diezgan lieliski iezīmējās arī laikā, kad pēc daudziem mēnešiem pandēmijā kļuva pieejamas vakcīnas.

Principā, ja valdība no šī būs mācījusies, tad visās nākamajās reizēs, kolīdz jāpastāsta par kaut ko salīdzinoši jaunu un plašākām tautas masām nepazīstamu, politiķiem vajadzētu komunicēt, skaļi un agresīvi bļaujot.

Arī Viņķelei savulaik vajadzēja sasaukt visus uz preses konferenci un, haotiski vicinot pa gaisu rokas, oratoriski izkliegt dažādus lozungus. “Eiropas varas kliķe centās no mums noslēpt vakcīnas, bet mēs tās tomēr ieguvām! Soross vēlas aizmiglot acis, saucot vakcīnas par nepārbaudītām, bet tie ir meli! Neesiet aitas, neticiet viltus praviešiem!”

Lai arī smieklīgi, tajā pašā laikā radies iespaids, ka ir sabiedrības daļa, kura gluži vienkārši nespēj uztvert citādi pasniegtu tekstu. Vienmēr ir jābūt kādam ļaunajam, kurš cenšas mums atņemt labās lietas un neļauj dzīvot pārticībā. Ja tu neesi pirmais, kurš pārējos nosauc par šiem ļaunajiem neliešiem, tad mirkli vēlāk par tādu būsi kļuvis pats, jo attapīgi cilvēku čakarētāji būs sākuši pacelt balsis pirmie.

Bet visā šajā komunikācijas ārprātā un pateicoties iespējai sociālajos tīklos paust savus viedokļus, iezīmējusies vēl kāda interesanta dabas parādība – valsts nauda. Kas tad tā īsti ir, kur uzradusies un kur tiek glabāta? Jo no pašiem atjautīgākajiem interneta lietotājiem kļuvis skaidrs, ka valstij vienkārši ir kaut kāda sava nauda, ar ko tā nedalās.

Deputāti burtiski sēž uz naudas maisa, ik pa laikam paceļ sev algas, bet nevienam citam valsts naudu nedod. Piemēram, man nesen internetā bija diskusija par skolotāju algām, kurā ironiski ierosināju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) naudu vajadzētu vienkārši piedzemdēt.

Uz to saņēmu atbildi: “Nē, Tom, IZM nauda bija jāieplāno budžetā, to varēja darīt visus iepriekšējos 4 gadus!!!” Lūk – izrādās, ka naudu vienkārši jāieplāno. Un, ja tā padomā – tiešām diezgan stulbi, ka ministrija nebija ieplānojusi naudu skolotājiem. Tak vienkārši ieplānojiet uz pusi vairāk naudas, lai visiem pietiek!

Tūdaļ Saeimas vēlēšanas, varbūt jau laikus jāaicina potenciālos ministrus, lai katrai ministrijai ieplāno dubultu budžetu. Visiem vienmēr ir par maz, bet kaut kā jau trīsdesmit gadus neviens nav iedomājies ieplānot vairāk. Apaļi idioti. Pie viena – tikko ieplānoju sev nākamajam gadam divreiz lielāku algu, jo, šķiet, tieši tā tas darbojas.

Streiks atcelts, panākta vienošanās, kas savā būtībā nozīmē – IZM vienkārši apsolīja, ka šo naudu ieplānot budžetā nāksies nākamajai Saeimai un nākamajam izglītības ministram. Dižākie pašmāju prāti no sociālajiem tīkliem ir pārliecināti, ka beidzot izdevies uz ļauno esošo varu izdarīt pietiekami lielu spiedienu, lai viņi salūztu un pieķertos klāt “liekajai valsts naudai” un no kaut kādām maģiskām rezervēm izpildītu skolotāju prasības. Jo ir taču valsts nauda, kuras pietiktu visiem, ja vien to laicīgi ieplānotu un deputāti to pārstātu zagt.

Bet patiesībā, tā pavisam trivializējot, – šo naudu vienkārši atņems kādai citai ministrijai.

Lai arī prieks par skolotāju algām un ceru, ka tās tik tiešām bez kārtējā uzmetiena pacels, ir grūti nedomāt – kurai ministrijai šo naudu atņems? Cerams, tās nebūs Iekšlietu vai Ekonomikas ministrija. Aizsardzības, Labklājības un Finanšu ministrija arī šķiet sūdīgs variants.

Es droši vien apcirptu Zemkopības ministriju, kura katru gadu izmet milzīgas naudas summas kompensācijās par neveiksmīgiem un neapdrošinātiem cilvēku vaļaspriekiem. Un vispār paskatieties uz milzīgo ministrijas ēku Rīgas centrā – kāds sakars?

Tikmēr maģiskā valsts nauda kaut kur rodas un pavairojas pati no sevis. Amizantā kārtā par to vienmēr vislabāk informēta būs tā sabiedrības daļa, kas uz papīra saņem minimālo algu, bet pārējie viņu ienākumi uzrodas tikpat brīnumaini kā šī valsts nauda.

Un, ja reiz viņiem var parādīties nauda, kas nekādos papīros vai bankas kontos neeksistē, tad simts punkti, ka arī deputāti strādā tieši tāpat un nelegālo piķi grūž maisos, lai pēc tam paslēptu Saeimas nama pagrabos. Atliek tikai piespiest viņus šo naudu ieplānot nākamajā valsts budžetā.

Realitātē, protams, “valsts nauda”, ko būtībā tiešām varētu uzskatīt par mūsu visu naudu, ir tas pats valsts budžets. Un to veido plānotie ieņēmumi, nevis tā ir jau savākta naudas kaudze, kuru sadalīt. Uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, akcīzes un muitas nodokļi, pievienotās vērtības un dabas resursu nodokļi, un vēl, un vēl. Jo mazāks skaits cilvēku maksā nodokļus, jo mazāks budžets un mazāk naudas, ko ieplānot skolotājiem, ārstiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem.

Ja dati liecina, ka pagājušajā gadā ēnu ekonomika Latvijā bijusi 26,6%, bet tās apjoms mērāms 2,7 miljardos eiro, tad principā mēs visai skaidri varam definēt, kurš ir vainīgs pie tā, ka algas nevar pacelt. Un kurš patiesībā ir tas, kurš zog valsts naudu.

Tēmas
Uz augšu